Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 19. septembris

Vārdadiena: Muntis, Verners

Papildināts – Deputāti nolemj apvienot 2. un 12 vidusskolu  (24)

Atslēgvārdi 12.vidusskola | 2.vidusskola | skolu apvienošana | domes sēde

Foto: liepaja.lv

Šodien Liepājas domes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums apvienot Liepājas 12.vidusskolu un A.Puškina 2.vidusskolu vienā – ar pagaidu nosaukumu A.Puškina Liepājas vidusskola. 

„Saskaņas” deputāti Helēna Geriloviča, Ludmila Rjazanova, Pāvels Sereda balsoja pret apvienošanu, Gaļina Skorobogatova balsošanā nepiedalījās, jo pati strādā abās skolās. Lēmums pieņemts ar 11 pozīcijas – Liepājas partijas un Reģionu apvienības deputātu balsīm „par” – uzsākt abu skolu reorganizāciju. Skolas apvienojot; reorganizācija jāpaveic līdz 1. septembrim. J. Vilnītim jāizveido abu skolu reorgnizācijas komisija. Pēc domes priekšsēdētāja teiktā, 12. vidusskolas direktors Valerijs Jepiskoposovs sākotnēji būs jaunās skolas direktora pienākumu izpildītājs, viņam palīdzēs 2. vidusskolas direktore Edīte Plamše, bet ar laiku tiks izsludināts jaunās skolas direktora amata konkurss.

Apspriežot skolu apvienošanu, izraisījās emocionālas debates starp domniekiem. Iebildumus izteica opozīcijas pārstāvji. Deputāte L.Rjazanova: „Jābūt pārliecībai, ka skolu apvienošana ir pārdomāta un ka nepasliktināsim izglītības kvalitāti.” Vai nebūšot kā ar bērnudārziem, kurus pašvaldība likvidējusi ar vieglu roku – L.Rjazanova norādīja, ka tajos trūkst vietu. „Vai ir zināms liepājnieku skaits, kuri 2018. gadā ar bērniem atgriezušies no ārzemēm? Reorganizācija ir sasteigta.

Nav pieņemami, ka vienus no skolas izliek, lai citus ieliktu vietā,” – norādot uz Izglītības komisijā izskanējušo, ka ar laiku uz 12. vidusskolas pašreizējām telpām K. Valdemāra ielā varētu pārcelties 10. vidusskolas jaunākās klasītes no Rožu ielas 10. ēkas, kuru pašvaldība īrē no privāta īpašnieka.

Viņa uzdeva arī vairākus jautājumus: „Vai izglītības kvalitāti var paaugstināt, tikai, apvienojot skolas? Kā tas veicinās pedagogu izaugsmi? Cik darbinieku samazinās? Kā izlems, kuriem skolēniem nav vietas 2.vidusskolā – ja 1. septembrī abās skolās kopā bija 1121 skolēns, bet apvienotajā skolā būs vieta 1030 skolēniem? Kāds ir pašvaldības ietaupījums, ja Rožu ielu 10 vairs neizmantos? Kā atrisinās bērnu ēdināšanu?”

Domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis atbildēja, ka daudzi jautājumi jau ir atbildēti šonedēļ Izglītības komisijā un Izglītības, kultūras un sporta komitejā, bet citus jautājumus vēl risinās sešu mēnešu laikā līdz jaunās skolas darbam, un par tiem būs atbildīga speciāla darba komisija, kurai būs jāveic abu skolu apvienošana. Sešu mēnešu laikā arī būs skaidri zināms, cik bērnu mācīsies jaunajā skolā. Savukārt, ietaupījums uz Rožu ielas 10. nama rēķina būs 36 tūkstoši eiro. Tik daudz pašvaldībai gadā izmaksā šīs ēkas telpu īre un izdevumi par komunālajiem maksājumiem. „Nav pamata teikt, ka pašvaldība ar vieglu roku atbrīvojusies no bērnudārziem, miniet precīzu adresi! Ir tieši otrādi, esam būvējuši, remontējuši, paplašinājuši. Laikam jūs runājāt par rūpnīcu dārziņiem,” pārmetumus atvairīja J. Vilnītis. Savukārt deputāts, O.Kalpaka vidusskolas direktors Gints Ročāns pēc savas darba pieredzes skaidroja, ka arī lielā skolā ēdināšanu var atrisināt, un tas ir atkarīgs no tā, kā vadība organizē skolas darbu, starpbrīžus un stundu sarakstu, un ir iespējams nodrošināt katram bērnam 30 minūšu starpbrīdi pusdienām.

Opozīcijas deputāts Pāvels Sereda piebalsoja L.Rjazanovai, paziņojot, ka ir savākti vairāk nekā 500 parakstu vēstule, kurā abu skolu vecāki protestē pret apvienošanu, uzskatot, ka lēmums ir sasteigts un nepārdomāts. Savukārt J.Vilnītis pārmeta P.Seredam, ka viņš, trešdienas vakarā tiekoties ar vecākiem, ir izmantojis tribīni politiskam paziņojumam, nodarbojies ar demagoģiju, sajaucis patiesību ar meliem, izraujot no konteksta izglītības ministres Ilgas Šuplinskas teikto, ka skolu „reforma nav mehāniska”. J.Vilnītis uzsvēra, ka novadu skolām ir citi, un lielo pilsētu skolām ir citi vidusskolu kritēriji. Kā pārliecinājās „Kurzemes Vārds”, šīs atšķirīgās prasības, kuras minēja J.Vilnītis, nosaka Ministru Kabineta 583. noteikumi (izdoti 11. septembrī pērn). Tajos ir minēts, ka republikas pilsētu vidusskolās 10. – 12. klašu grupās 2020. gadā jābūt vismaz 120 skolēniem, kamēr, piemēram, novadu pilsētās pieļaujams, ka vidusskolās var būt pat tikai 54 audzēkņi 10. – 12. klašu grupā, bet pierobežas novados – pat vēl mazāk.

„Ja reiz „Saskaņa” ir tik korekta, tad kāpēc „Saskaņa” to (skolu apvienošanu) dara Rīgā?” pretjautāja J.Vilnītis.

„Jūs to izmantojat politiskiem mērķiem, es strādāju bērnu un liepājnieku labā! Ja neizpildām vidusskolu kritērijus, tad vidusskolas tiek slēgtas, un jāatmaksā Eiropas Savienības nauda, kas ieguldīta 2. un 12. skolas remontā.”

Opozīcijas deputāte H.Geriloviča sacīja, ka skolu apvienošanu atbalsta „pa lielam, perspektīvā, viss ir ļoti labi”, bet aicināja padomāt, lai reorganizācija nenotiek, skolēnus atraujot no draugiem, un lai vecajās telpās atstātu 12. vidusskolas sākumskolu. J.Vilnītis atbildēja, ka „pagaidām dažas klases, uz laiku, varētu palikt – tāpēc būs profesionāļu darba grupa”, kurai skolēnu izvietojums būs jāatrisina.

Domes sēde tika translēta uz domes ēkas lielo zāli, kur tās norisi varēja skatīties ikviens interesents. Zālē bijis apmēram ducis reorganizējamo skolu bērnu vecāku – apliecināja Izglītības pārvaldes pārstāve Gunta Jākobsone.

Jau rakstījām, ka skolēnu skaita sarukšanas dēļ un lai izpildītu normatīvo aktu prasības par nepieciešamo skolēnu un klašu komplektu skaitu vidusskolās tiek lemts par abu mazākumtautību skolu apvienošanu zem 2.vidusskolas jumta, izveidojot, kā apvienošanas virzītāji uzskata, vienu spēcīgu vidusskolu. Ja to nedarītu, tad abas skolas ar laiku zaudētu vidusskolas statusu audzēkņu trūkuma dēļ. Tas nepieciešams vēl viena aspekta dēļ – iepriekš uzsvēra Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere. Proti, 2.vidusskolas renovācijā ieguldīti apmēram 2 miljoni eiro, izmantota Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda. Atbilstoši ES fondu līdzfinansēta projekta prasībām, vismaz piecus gadus pēc renovācijas skolā jānodrošina noteikts skolēnu skaits, bet 2.vidusskola viena pati to nespēj, un bērnu skaits sarūk.

Pašlaik plāno, ka sākotnēji apvienoto skolu varētu saukt par A. Puškina Liepājas vidusskolu – bez numerācijas.

Bet no 2.vidusskolas jau nācis priekšlikums, ka jaunizveidoto izglītības iestādi varētu saukt par Liedaga vidusskolu, tā uzsverot skolas atrašanos tuvu jūrai, Liedaga ielā.

Taču iepriekš J.Vilnītis ir uzsvēris, ka par skolas nosaukumu varētu vēl lemt paši tās nākamie iemītnieki un vecāki. Galīgajam nosaukumam vajadzētu būt skaidram līdz 2019.gada septembrim.

Pašvaldība plāno, ka atbrīvotajā 12.vidusskolas ēkā K.Valdemāra ielā varētu iekārtoties J.Čakstes 10.vidusskolas sākumskolas klases, savukārt skolas ēku Toma ielā, kur 12.vidusskola vēl aizņem trīs telpas, pilnībā aizpildīs Centra sākumskola.

K. Niedre-Lathere iepriekš uzsvēra, ka skolu tīkla sakārtošana turpināsies, jo nepieciešamos kritērijus neiztur vēl vairākas pilsētas vidusskolas, piemēram 8. un 10. Savukārt vidusskolām izvirzītos centralizēto eksāmenu sekmības parametrus 2018.gadā pilnībā izpildījusi tikai viena pilsētas skola – Liepājas Valsts 1.ģimnāzija.

 

 

  • Komentāri (24)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!