Demogrāfijas problēmu finansēšanai varētu atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu, atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šodien pēc tikšanās ar sociālajiem partneriem žurnālisti Ministru prezidentam vaicāja, vai demogrāfijas problēmu risināšanai nepieciešamo finansējumu varētu rast, piemēram, atliekot Liepājas cietuma būvniecības projektu. Kučinskis atzina, ka tiek pārrunāti dažādi varianti, bet viens no risinājumiem ir kāda investīciju projekta atlikšana. “Esmu tādām sarunām atvērts, neesmu noliedzošs,” teica premjers.

Savukārt finanšu ministre aģentūrai LETA norādīja, ka viņa atbalstītu ideju par Liepājas cietuma būvniecības projekta apturēšanu. “Ja jāizvēlas starp atbalstu ģimenēm ar bērniem vai dubultu izmaksu cietuma celtniecībai, tad šādu ideju atbalstu,” pauda Reizniece-Ozola.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka politiskais spēks atbalstītu projekta īstenošanas grafika pagarināšanu, lai iegūtu finansējuma avotu demogrāfijas pasākumiem. Vienlaikus politiķis uzsvēra, ka Liepājas cietums ir vajadzīgs, jo ilgtermiņā ļautu ietaupīt uz cietumu uzturēšanu un stiprinātu drošību.

“Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Ainars Latkovskis uzskata, ka premjeram ar finanšu ministri jārod risinājums sarunās par budžetu. Vienlaikus viņš bažījās par to, ka cietuma būvniecības izmaksas jau esot pieaugušas, līdz ar to valdībai būtu jānoskaidro izmaksu pieauguma pamatotību.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents pēc tikšanās ar premjeru žurnālistiem uzsvēra, ka valdībai ir jāturas pie Ministru kabineta rīcības plāna, kurā ir minēti demogrāfijas veicināšanas pasākumi, tomēr vēl nepieciešams izstrādāt detalizētu šo pasākumu finansēšanas plānu.

“Valdības rīcības plāns paredz, ka Ministru kabinetam ar sociālajiem partneriem un citiem ekspertiem ir jāizstrādā īpaša programma ģimeņu. Programma ir izstrādāta, kas drīzumā tiks skatīta valdībā. Tomēr nākamajam solim vajadzētu būt – finansēšanas modeļa izstrāde. Jābūt skaidrībai, kā nodrošinās finansējumu programmas īstenošanai, gluži kā tas bija ar veselības nozares finansēšanu,” sacīja LDDK prezidents.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) aicina turpināt jaunā Liepājas cietuma būvniecības projektu, bet, pārdalot finanšu plūsmu, vienlaikus īstenot arī demogrāfijas veicināšanas pasākumus, aģentūrai LETA pastāstīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Ministrs uzsvēra, ka demogrāfija un drošība ir divas galvenās prioritātes un abas būtu īstenojamas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmā cietuma būvniecības projekts nekādā mērā nav saistāms ar demogrāfijas jautājumiem, uzsvēra ministrs. Šis ilgtermiņa projekts tika apstiprināts valdībā jau 2013.gadā un tā izpilde bija paredzēta 2019.gadā.

“Mūsu priekšlikums ir pagarināt tā īstenošanu līdz 2023.gadam, sadalot finanšu plūsmu tā, ka fiskālajā telpā būtu iekļautas arī citas jomas, tostarp, demogrāfija,” norāda ministrs.

“Ja drošībā neieguldīsim šodien, tad vēlāk tas maksās dārgāk. Mums jārīkojas, jo investīcijas drošībai no gada uz gadu maksā dārgāk,” akcentē Rasnačs. Tāpēc pirmā cietuma būvniecības projekta lietderību tieslietu ministrs aicina vērtēt ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Valsts drošība tikai iegūs, ja Latvijā būs mūsdienu drošības standartiem atbilstoša ieslodzījuma vieta.

Tieslietu ministrijā norāda, ka jau šobrīd ievērojami līdzekļi tiek ieguldīti esošās ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt vairāki cietumi atrodas cara laikā būvētajos objektos, to apsargāšana un uzturēšana ir komplicēta. Jauna cietuma būvniecība viennozīmīgi būs ieguvums valsts drošībai, arī valsts budžetam finansiāli tas būs izdevīgi, jo izmaksas tā uzturēšanai un darbinieku personālam būs mazākas. Jaunajā cietumā paredzēts izvietot 1200 ieslodzītos un apkalpojošais personāls būs 460 darbinieki.

Kopējās izmaksas būs mazākas nekā citur Eiropā. Piemēram, Igaunijā top cietums par 110 miljoniem eiro – 1000 ieslodzītajiem un ar lielāku darbinieku skaitu nekā tas ir plānots Liepājā. Eksperti ir pārbaudījuši Latvijas būvnieku aprēķinus iesniegtajos piedāvājumos, un tie atbilst faktiskajām izmaksām pirmā jaunā cietuma būvniecībai.

Vienlaikus Tieslietu ministrija ir gatava koriģēt finanšu plūsmu šogad un turpmākajos gados jaunā cietuma būvniecības projekta īstenošanai un pabeigšanai līdz 2023.gadam, kas ļautu 2018.-2019.gadā fiskālo telpu paplašināt aptuveni par desmit miljoniem eiro gadā.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā koalīcijas partneri vēl nespēja vienoties par nākamā gada budžetu, jo nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) demogrāfijas jautājumu risināšanai prasīja ap 85 miljoniem eiro. Tomēr fiskālā telpa nākamgad kopumā ir 80 miljoni eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš atzina, ka nākamgad demogrāfijas pasākumiem varētu novirzīt 12 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniedza divas Latvijas kompānijas – “Re&Re” un “UPB”. Iesniegtajos pieteikumos norādītā informācija liecina, ka “UPB” darbus piedāvā veikt par kopumā 114 120 357 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN), savukārt “Re&Re “- par 123 416 618 eiro.

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu.