Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 19. novembris

Vārdadiena: Betija, Elizabete, Liza, Līze

Papildināts – Koalīcija vienojas saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldību statusu  (20)

Atslēgvārdi VL-TB/LNNK | teritoriāla reforma | liepājas pilsēta

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Valdības partijas vienojušās atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnēji piedāvāto modeli papildinot ar trim jaunām pašvaldībām.

Kā vēstīts, partijas "KPV LV" Saeimas frakcija rosināja izmaiņas jaunajā administratīvi teritoriālajā reformā, piedāvājot nodalīt atsevišķās pašvaldībās Liepājas pilsētu un Lejaskurzemes novadu, kurus pašreizējais reformas piedāvājums paredz apvienot vienā pašvaldībā.

Savukārt nacionālā apvienība "“Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) pirmdien paziņoja, ka aicinās koalīcijas partnerus vienoties, ka Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes novadiem pēc administratīvi teritoriālās reformas jābūt atsevišķi no attiecīgajām republikas pilsētām.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka, veidojot atsevišķu Lejaskurzemes vai Grobiņas novadu, kurā netiktu iekļauta Liepājas pilsēta, būs būtiski lielākas pārstāvniecības iespējas lauku teritoriju iedzīvotājiem jaunās pašvaldības domē.

Liepāja iedzīvotāju skaita ziņā ir par daudz dominējoša pret astoņiem pievienotajiem novadiem, tāpēc būtu tālredzīgi ļaut attīstīties šim novadam kā atsevišķai pašvaldībai,

kas mazinātu lauku teritoriju iztukšošanos, veidotu vairākus attīstības centrus Dienvidkurzemē un nodrošinātu iespēju mērķtiecīgāk ieguldīt pierobežas teritorijas dzīvotspējas uzturēšanā, uzskata politiķe.

Kā pēc koalīciju veidojošo partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valdības partiju vidū ir vienprātība par nepieciešamību atbalstīt ieceri jau rīt Ministru kabinetā izskatīt plānoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

"Mums ir vienprātība, ka šis likums ir jāatbalsta. Paredzams, ka rīt valdības sēdē ministrs ierosinās nelielas izmaiņas – pašvaldību karti palielināt par vēl trim pilsētām," pauda Kariņš, prognozējot, ka otrdien valdības sēdē likumprojekts tiks vienbalsīgi atbalstīts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) skaidroja, ka līdz valdības sēdei tiek plānots iesniegt precizētu likumprojektu, kas paredz reformas modeli ar 39 pašvaldībām – piecām republikas pilsētām un 34 novadiem.

Pēc viņa paustā, atbilstoši veiktajam izvērtējumam un, ņemot vērā pašvaldību izteiktās vēlmes, rasta iespēja veikt korekcijas sākotnējā piedāvājumā, pārliecinoties, ka minētās pašvaldības spēj izpildīt likumā noteiktās funkcijas.

"Minētā korekcija ar trim jaunām pašvaldībām šo likumu izpilda," atzina Pūce.

Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka politiskais spēks konceptuāli atbalsta likumprojektu.

"Lielā mērā, par 90% redzams, kāda varētu būt šī karte. Mēs skatāmies ne tikai ekonomiski, bet arī kultūrģeogrāfiski, balstoties arī vēsturiskajā pieredzē," teica politiķis, piebilstot, ka turpmāk varētu būt diskusija arī par to, vai tiek attīstīti visi vēsturiskie novadi, kā arī Rīga, kopīgi plānojot vesela novada attīstību, tādējādi veidojot otrā līmeņa pašvaldības.

"Mēs varētu palīdzēt vēlētajām pašvaldībām domāt par visa reģiona attīstību, piemēram, Vidzemes attīstību kopumā," teica Bordāns, atklājot, ka ne no viena koalīcijas partnera nav sadzirdēti iebildumi.

Viņš arī pauda, ka, iespējams, vēl būtu nepieciešams runāt par atsevišķu pašvaldību robežu precizēšanu.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka reformas izstrādē ieguldīts liels darbs. "Reforma ir ļoti būtiska valsts attīstībai, lai sakārtotu dažādas valsts sistēmas," vērtēja ministrs.

Viņš gan norādīja, ka vēl ir jautājumi par otrā līmeņa pašvaldībām, taču kopējā virzība ir atbalstāma.

Kā ziņots, sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvāja reformas rezultātā pašvaldību skaitu Latvijā samazināt no 119 līdz 36.

Rīt, 15.oktobrī, valdība plāno skatīt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

  • Komentāri (20)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!