Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 21. novembris

+0°C
Vējš: A 4.2 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Andis, Zeltīte

Papildināts – Kopj somu jēgeru tradīcijas

Atslēgvārdi Somu Jēgeri | trīsvienības katedrāle

Ar jēgeru karoga ienešanu, Jana Sibeliusa "Jēgeru maršam" skanot, Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē sākās somu jēgeru svinīgā zvēresta un karoga iesvētīšanas 100 gadu jubilejas dievkalpojums.

Tieši pirms simt gadiem, 1918. gada 13. februārī, šajā dievnamā somu karavīri zvērēja uzticību savai nesen nodibinātajai valstij un nākamajā dienā ar kuģi devās uz mājām, uz Somiju. "Kopš tā laika arī sākās sadarbība somu jēgeru tradīciju kopšanā," uzrunā atzīmēja ģenerālis Perti Lātikainens. "Latvijā ir četri pieminekļi somu jēgeriem, tiek koptas viņu atdusas vietas un ir apzinātas kauju vietas."

Pagājušā gada decembrī Somijas valsts svinēja savu simtgadi. Un šogad tāda pati jubileja aprit Somijas aizsardzības spēkiem, teica somu armijas komandieris, ģenerālis Petri Hulko: "Nepilni divi tūkstoši vīru 1915. gadā devās uz Vāciju uz militāro apmācību. Devās ar sapni par neatkarīgu valsti, kas kādreiz varētu būt. Iegūtā izglītība un karš atveda viņus uz Pirmā pasaules kara fronti. Bet iegūtā neatkarība deva viņiem iespēju no Liepājas doties uz mājām." P. Hulko atzīmēja, ka pēc nodotā zvēresta jēgeri devās atbrīvot Somiju no ārvalstu karaspēka un žēl, ka bija jākaro pret citiem somiem, jo valsts bija sadalījusies baltajos un sarkanajos. "Mūsdienu Somijas aizsardzības spēki balstās somu jēgeru paveiktajā un sakņojas viņu tradīcijās," teica ģenerālis.

Sprediķi par somu jēgeru drosmi un sekošanu idejai, lai pildītu savu uzdevumu, teica militārais bīskaps Peka Serkio. Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensens uzrunā teica, ka somu jēgerus pirms simt gadiem vadīja pārliecība: "Ja viņi nedarītu to, kas bija jādara, tiktu nodoti mēs un varbūt arī pats Dievs. Jo viņi zvērēja ne tikai sev un saviem draugiem, bet apliecināja zvērestu Dieva priekšā. Šis simt gadus senais notikums mums māca, ka ne viss ir pašsaprotams. Daudzi upurēja dzīvību par savas valsts brīvību."

Svinīgajā dievkalpojumā piedalījās Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens, Somijas aizsardzības ministrs Jusi Nīniste, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kā arī Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks un viņa vietnieki Gunārs Ansiņš un Ģirts Kronbergs. Pasākumu kuplināja militārais orķestris no Somijas un Liepājas koris "INTIS".

Šovakar koncertzālē "Lielais dzintars" notiks koncerts "Latvija – 100 – Somija" ar abu valstu bruņoto spēku orķestru piedalīšanos. Bet no rītdienas mākslas telpā "Civita Nova" būs skatāma dokumentāro liecību izstāde "Somu jēgeri Latvijā".

Šodien, 13. februārī, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Liepājā tikās ar Somijas aizsardzības ministru Jusi Nīnisti (Jussi Niinistö), kas uzturas darba vizītē Latvijā, lai apspriestu aizsardzības sadarbības jautājumus un piedalītos abu valstu simtgadei veltītos pasākumos, vēstīja AM Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļa.

Tiekoties ar J. Nīnisti, R. Bergmanis uzsvēra, ka ir būtiski stiprināt un intensificēt Latvijas un Somijas sadarbību aizsardzības jomā, kas 2017. gadā ir piedzīvojusi būtisku progresu.

"Latvijai un Somijai ir neizmērojamas sadarbības iespējas artilērijas spēju attīstības jomā. Turklāt Baltijas reģionā ir vienota pieeja un milzīgas iespējas tās attīstīt," sarunā uzsvēra Somijas aizsardzības ministrs J. Nīniste.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs pauda gandarījumu par šogad uzsākto divpusējo sadarbību apmācības jomā, Somijas bruņotajiem spēkiem nododot pieredzi Latvijas karavīriem pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu "Stinger" izmantošanā.

Jau ziņots, ka pērn Latvija un Dānija parakstīja divpusēju līgumu par Dānijas bruņoto spēku rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu "Stinger" iegādi. Somija ir viena no Latvijas sabiedrotajām valstīm, kas jau šobrīd izmanto šīs pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas un ir paudusi gatavību dalīties pieredzē ar Latvijas bruņotajiem spēkiem to izmantošanā.

Tāpat R. Bergmanis atzinīgi novērtēja Somijas  ekspertu sniegto atbalstu  visaptverošās valsts aizsardzības modeļa ieviešanā Latvijā.

Saistībā ar pērn novembrī parakstīto Saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības jomai nepieciešamā aprīkojuma iepirkumos, pētījumos un industrijā, R. Bergmanis izteica gatavību sadarboties, veicot kopīgus aizsardzības nozarei nozīmīgus iepirkumus.

Sarunā R. Bergmanis arī iepazīstināja J.Nīnisti ar Latvijas paveikto un plānoto valsts pašaizsardzības spēju palielināšanā, uzsverot aizsardzības budžeta pieauguma nozīmi Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstībā.

Latvijas aizsardzības ministrs arī akcentēja NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu lomu reģionālās drošības stiprināšanā un šogad plānoto Čehijas un Slovākijas pievienošanos NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai.

Tāpat R.Bergmanis uzsvēra Somijas kā NATO partnervalsts būtisko lomu drošības sekmēšanā Baltijas jūras reģionā.

Pārrunājot Eiropas Savienības sadarbību drošības un aizsardzības jautājumos, R. Bergmanis uzsvēra, ka Latvijai īpaši aktuāli ir paātrināt un uzlabot militārā personāla un transporta pārvietošanu Eiropā, ko sekmēs dalība Pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (Permanent Structured Cooperation, PESCO), kuras dalībvalsts ir arī Somija.

Tikšanās noslēgumā J. Nīniste apsveica R. Bergmani Latvijas valsts simtgadē: “Mēs Somijā beidzam svinēt savas valsts simtgadi, bet jūs sākat. Apsveicam jūs!”

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!