Krievijas ģenerālkonsuls Liepājā Vjačeslavs Nikolajevs neredz iemeslu Latvijas iedzīvotājiem bažīties par savu drošību saistībā ar notikumiem Ukrainā.

Kā intervijā “Rietumu Radio” sacīja Nikolajevs, Krievijas parlamenta augšpalātas lēmums apstiprināt prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā saistīts ar draudiem Krievijas Federācijas pilsoņu dzīvībai.

“Mēs arī turpmāk aizstāvēsim savu pilsoņu intereses Latvijā un citās valstīs visiem likumīgajiem līdzekļiem, taču saistībā ar notikumiem Ukrainā pieņemtie lēmumi saistīti ar draudiem Krievijas pilsoņu dzīvībai. Kas attiecas uz Latviju, es nezinu, kā tas varētu tikt saistīts ar Latviju,” izteicās Nikolajevs.

Krievijas ģenerālais konsuls norāda, ka viņa kompetencē nav vērtēt kādas valsts ārlietu ministra izteikumus, taču jebkuras sankcijas pēc būtības nav efektīvas un izsauc atbildes rīcību. Nedomāju, ka tas ir pareizs ceļš konkrētas problēmas risināšanai, kas saistīta ar situāciju Ukrainā, Kijevā un Krimā, kur ir reāli draudi Krievijas pilsoņu dzīvībai.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) intervijā “Rietumu Radio” iepriekš sacīja, ka Latvija šodien notiekošajā Eiropas Savienības Ārlietu ministru padomē rosinās piemērot sankcijas pret bijušajām Ukrainas amatpersonām, taču netiek izslēgta iespēja, ka situācijas pasliktināšanās gadījumā sankcijas tiks noteiktas arī pret Krievijas amatpersonām.

“Ja situācija pasliktinās, neizslēdzu iespēju, ka pret tām Krievijas amatpersonām, kas īsteno starptautisko tiesību principu pārkāpumus, attiecīgās ES struktūras varētu sagatavot priekšlikumus par sankcijām,” sacīja Rinkēvičs.

LETA jau ziņoja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.

Ņemot vērā Krimas krīzi un Krievijas lidaparātu biežo parādīšanos Baltijas valstu teritorijas tuvumā, Latvijai būtu NATO jālūdz pastiprināt Baltijas gaisa telpas aizsardzību, aģentūrai LETA atzina Saeimas deputāts un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Kā uzsver Pabriks, patlaban Krievija tiešus draudus Latvijai nerada, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir gatava izmantot spēku pret saviem kaimiņiem, ja situācija tā izvērsīsies.

Ja starptautiskā sabiedrība attiecībā uz Krimu nespēs pietiekami savlaicīgi un adekvāti reaģēt, tas savā ziņā atgādinās 1938-1939.gada Minhenes un Sudetijas notikumus, kad starptautiskā sabiedrība sava vājuma dēļ nebija spējīga apturēt agresorus, kas veicināja tālāko starptautisko spriedzi, sacīja Pabriks.

Bijušais ministrs uzskata, ka nevar pieļaut mīkstčaulību no starptautiskās sabiedrības puses, jo reakcija šobrīd nav bijusi pietiekami adekvāta. “Pirmkārt, jāsaprot, kas ir Krievijas vājās vietas. Viena no tām ir starptautiskais prestižs, kas var ciest, ja sāksies Krievijas izslēgšana no G8 un sadarbības pārlūkošana starptautiskajās organizācijās. Otrkārt, ir apsveramas sankcijas pret cilvēkiem, kas finansiāli uztur politiku Krievijā, jo, tiklīdz viņi redzēs, ka starptautiskā sabiedrība ir ar nopietniem nodomiem, viņi aicinās Krievijas vadošās aprindas mainīt savu politisko attieksmi. Šobrīd mēs redzam, ka ir maigošanās,” uzskata Pabriks.

Viņš norāda, ka Krievijai ir ļoti labi diplomāti un tie labi orientējas starptautiskajā politikā un reālpolitikā. Latvijas gadījumā ir svarīgi saprast, ka nevar būt tikai situācijas, kas aprakstāmas baltās un melnās krāsās. Tas nozīmē, ka mums pašiem jābūt gataviem aizstāvēt savu teritoriju, valsti un neatkarību.

“Ja es būtu Latvijas premjers, es vistuvākajā laikā aicinātu Valsts prezidentu sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi un aicinātu aizsardzības ministru nākt klajā ne tikai ar situācijas raksturojumu, bet ar lūgumu viņam paskaidrot, kas tuvākajā laikā darāms, lai mēs spētu garantēt lielāku drošību pret iespējamiem draudiem,” uzsvēra Pabriks.

Pirmkārt, nepieciešams apliecinājums, ka šogad aizsardzības budžetā būs pieaugums, un definēt tiešās vajadzības tuvākajos gados. “Tas nozīmētu arī to, ka vajadzētu vērsties pie NATO un pie NATO sadarbības partneriem. Pirmais, kas mums būtu jāprasa NATO, ir uzlabot vai pastiprināt mūsu gaisa telpas aizsardzību un novērošanu. Pastiprināt jau pašreizējās četras lidmašīnas ar, iespējams, tikpat lielu kontingentu. Es domāju, ka šobrīd viņas netiek ar saviem darbiem galā, ņemot vērā, ka Krievijas armijas lidmašīnu parādīšanās pie Baltijas valstu teritoriālajiem ūdeņiem kļūst biežāka un gaisa telpas novērošanai un kontrolei ir arvien lielāka nozīme. Tas būtu viens praktisks darbs,” norādīja Pabriks.

Lai arī Aizsardzības ministrija definējusi, ka Latvija apņemas līdz 2020.gadam 2% no IKP veltīt aizsardzībai, Pabriks ir reālists un saprot, ka ātrāk tas nav iespējams. Tomēr lielākā problēma ir tajā, ka joprojām Finanšu ministrijā, premjera kabinetā un Melngalvju namā nav īsta atbalsta aizsardzības sistēmām.

“Kamēr mēs jau šogad nespējam iestrādāt grozījumos, ka aizsardzības budžets pieaug, tā būs tikai muļķošanās. Kad nonāksim situācijā ar reālākiem draudiem, tad jau būs par vēlu domāt par budžeta palielināšanu,” brīdina bijušais aizsardzības ministrs.

Nepieciešamību pēc Baltijas valstu aizsardzības plānu pārskatīšanas Pabriks šobrīd gan nesaredz.

LETA jau ziņoja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.

Tikmēr Krievijas ģenerālkonsuls Liepājā Vjačeslavs Nikolajevs pozitīvi vērtē biznesa iespējas Liepājā. Viņš novērojis, ka pēdējā laikā Krievijas uzņēmēju interese par darbību Liepājā un tās apkārtnē ir pastiprinājusies.

Kā piemērus Krievijas uzņēmēju veiksmīgai darbībai Liepājā Nikolajevs minēja zivju pārstrādes uzņēmumu “Kolumbija”, kas ir viens no līderiem zivju pārstrādes nozarē. Tāpat pērn Liepājā sācis strādāt higiēnas preču ražotājs “Cotton Club”, kas pagaidām vēl nav liels uzņēmums, taču ar labām izaugsmes iespējām.

“Perspektīvas ir ļoti labas. Lēnām, bet viss iet uz priekšu. Patlaban varbūt nav ļoti patīkama “Liepājas metalurga” darbības apturēšana, taču domāju, ka tiek darīts viss nepieciešamais, lai situāciju atrisinātu,” sacīja Nikolajevs, piebilstot, ka, viņaprāt, situācijai vajadzētu uzlaboties.

Viņš gan norādīja, ka ne vienmēr uzņēmēji ierodas konsulātā, ja vēlas sākt darbību Liepājā, taču pieaug gan Krievijas uzņēmēju vēlme attīstīt ražošanas uzņēmumus, gan arī interese par nekustamajiem īpašumiem.