Latvijas lielajās pilsētās parādi par siltumenerģiju ir par
28% mazāki nekā pirms gada, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS)
apkopotā informācija.

Parāda apmērs par siltumenerģiju šā gada 1.septembrī
lielajās pilsētās bija 19,1 miljons eiro. Pagājušā gada 1.septembrī kopējais
parāda apmērs republikas nozīmes pilsētās bija 26,6 miljoni eiro. LPS gan nav
datu par parāda apjomu Ventspilī.

Ievērojams parāda samazinājums konstatēts Rīgā – par 64%, Liepājā
– par 61,2% un Jūrmalā – par 55,3%. Neliels parādu pieaugums novērots Valmierā
un Daugavpilī.

Parāda apjoms samazinājies arī novadu pašvaldībās –
1.septembrī parāda kopsumma bija 14,2 miljoni eiro, un tas ir par 12% mazāk
nekā gadu iepriekš. Pirms gada parāda apjoms bija 16,1 miljons eiro. LPS
aprēķini liecina, ka vidējais parādu apmērs par siltumenerģiju pagājušajā
apkures sezonā ir samazinājies visās pašvaldību grupās, turklāt pēdējo piecu
gadu laikā tas ir zemākais vidējais parāda par siltumenerģiju apmērs vienā
pašvaldībā. Lielākais vidējā parāda par siltumenerģiju apmēra samazinājums ir
vērojams pašvaldību grupā ar lietotāju skaitu virs 500 lietotājiem – par
34,45%.

Kā skaidro LPS eksperts enerģētikas jautājumos Andris
Akermanis, rēķini par patērēto siltumenerģiju pagājušajā apkures sezonā ir
mazāki, jo iepriekšējā ziema bija salīdzinoši siltāka. Tāpat arī ir vērojama
tarifu izlīdzināšanās – augstākie tarifi samazinās, bet zemākie – palielinās.
Lai gan tekošo rēķinu apmaksas tendences ir uzlabojušās, vecie parādi joprojām
saglabājas. Tomēr lielākajā daļā pilsētu maksājumu disciplīna esot
uzlabojusies.

Arī novados maksājamās summas par siltumenerģiju bijušas
zemākas, taču apmaksāta arī mazāka daļa nekā iepriekšējā apkures sezonā. Kā
atzinuši vairāku pašvaldību pārstāvji, tam iemesls ir reģionu iedzīvotāju zemā
maksātspēja.

“Parādi par siltumenerģiju Liepājā ir ievērojami
sarukuši un situācija ir stabila,” portālam apstiprināja SIA “Liepājas
enerģija” valdes loceklis Andris Štāls.

Viņš skaidro: ”Tam ir vairāki priekšnoteikumi. Pirmkārt,
siltuma ražošanas un piegādes sistēma ir modernizēta un efektīva, kas ļauj
nodrošināt drošu un konkurētspējīgu pakalpojumu. Dažādojot kurināmā veidus,
šobrīd vairāk kā 65% no visas nepieciešamās siltumenerģijas tiek saražota
izmantojot vietēju, atjaunojamu energoresursu – šķeldu, kā rezultātā
siltumenerģijas tarifs ir samazināts par vairāk kā 22%. Tas kopā ar siltiem
laika apstākļiem 2013./2014. gada apkures sezonā nodrošināja Liepājā mazākus
apkures rēķinus, ko vieglāk bija samaksāt.”

Otrkārt, pēc viņa teiktā liela loma ir darbam ar parādniekiem
un kavētiem maksājumiem: ”SIA “Liepājas enerģija” ir izveidojusies
ļoti laba sadarbība ar lielāko daļu namu apsaimniekotāju, kas godprātīgi pilda
savas funkcijas un iekasē maksu par patērēto siltumenerģiju. Siltumenerģijas
parādu kopējais samazinājums Liepājā par vairāk kā 60%  atkārtoti parāda, ka izveidotā sistēma
komunālo maksājumu iekasēšanā strādā un, iespējams tieši tādēļ, šobrīd ir tik
neliela interese par tiešajiem norēķiniem, kurus var ieviest no 2015.gada
oktobra, jo tas ne tikai sarežģīs norēķinu kārtību, bet arī sadārdzinās
pakalpojumu.”