Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 23. septembris

Vārdadiena: Vanda, Veneranda, Venija

Papildināts – Liepāja reformas laikā nevēlas apvienoties ar citām pašvaldībām  (25)

Atslēgvārdi pašvaldība | teritoriāla reforma | novadi

„Nesadzirdēju, ka no reformas būs kāds ieguvums cilvēkiem. No dzirdētā diezgan skaidri jāsaprot, ka tiem, kuri grib izdzīvot, jāpārvācas uz pilsētu,” spriež Priekules novada domes deputāte, bijusī Virgas pašvaldības vadītāja Ruta Balode pēc vairāk nekā trīs stundas ilgajām gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas konsultācijām, uz kurām Liepājas un apkaimes pašvaldību deputātus pirmdien bija aicinājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

R. Balode nesaredz labumu ne ministrijas plānotajā Liepājas un apkārtējo novadu apvienošanā, ne arī novadu apvienošanā bez Liepājas. „Par Dienvidkurzemes novadu vēl varētu runāt, bet es domāju, ka iedzīvotājiem, cilvēkiem ieguvumu nebūs nekādu. Deviņpadsmit deputāti nav tas pats, kas agrākajā rajona padomē – katras pašvaldības vadītāji. Pašvaldības un pakalpojumi attālināsies no iedzīvotājiem.”

Jau vēstīts, ka valdība un it sevišķi ministrs ar ļoti lielu entuziasmu piedāvā mazās pašvaldības apvienot tiktāl, ka Latvijā paliek tikai daži desmiti pašvaldību. Liepājai un astoņiem apkārtējiem novadiem paredz apvienoties vienā – Liepājas novadā. Reformas nepieciešamība tiek pamatota galvenokārt ar demogrāfisko krīzi – gaidāms, ka nākotnē iedzīvotāju skaits saruks vēl dramatiskāk, līdz ar to mazajās pašvaldībās pieaugs administratīvās izmaksas.

Taču pašvaldību pārstāvji visi kā viens ministram oponēja – cits lietišķāk, cits emocionālāk. No novadu domju un Liepājas domes pārstāvju teiktā izriet, ka nevēlas apvienoties ne Liepāja ar novadiem, ne arī novadi ar Liepāju.

Novadu pārstāvji pieļauj, ka novadu pašvaldības varētu apvienoties bez Liepājas vienā administratīvā teritorijā, kas būtu tāda pati, kāds savulaik bija Liepājas rajons.

Liepājas pašvaldības vadītājs Jānis Vilnītis sacīja: „Reforma mazinās Liepājas konkurētspēju, tai tērējot laiku Lejaskurzemes novadu iekšpolitikā. Nav skaidrs, kāds pārvaldības modelis tiek piedāvāts. Novadu mērķi un stratēģijas ir pilnīgi citi nekā tie, kādi ir pilsētai. Liepāja grib saglabāties kā atsevišķa administratīva teritorija ar republikas pilsētas statusu. Novadi varētu veidot vienotu administratīvu teritoriju – bet tas lai paliek pašu novadu ziņā. Vajadzīgs galvaspilsētas likums.”

Mēra vietnieks Uldis Sesks, uzskaitot Liepājas attīstības labā paveikto Latvijas atjaunotās neatkarības gados, uzsvēra: „Viss ir attīstības procesā, bet mums vajag vēl dažus gadus, lai reforma mūs neieliek tādos grožos [kas to visu aptur].” Bet J. Vilnīša vietnieks Gunārs Ansiņš salīdzināja Liepāju un novadu pašvaldības no sociālās palīdzības aspektiem. Liepājā sociālie pabalsti ir augstāki nekā novados. Veicot kādus grozījumus kārtībā, noteikumos un likumos, nedrīkst pasliktināt iedzīvotāju situāciju, jāpiemērojas augstākajiem standartiem. Apvienotajā pašvaldībā būtu jāceļ pabalstu slieksnis; Rucavā visiem skolēniem ir bezmaksas pusdienas – vai to spētu sniegt apvienotā pašvaldība – retoriski jautā G. Ansiņš.

Visus astoņus – Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas, Vaiņodes – novadus diskusijā pārstāvēja vispirms Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska, kura nāca klajā ar novadu vadītāju kopīgi sagatavotu prezentāciju. „Pilsēta nav lauku pašvaldība. Laukos ir lielāka iedzīvotāju izkliede, meži, lauki, dabas aizsardzības teritorijas. Ir atšķirīgas vajadzības sabiedrībai un infrastruktūrai. Mēs neredzam sevi kopā ar Liepāju. Kas uzturēs valsts un pašvaldību ceļus? \

Vislielākā problēma, neatkarīgi no reformas, ir ceļi. Valsts reģionālie ceļi ir katastrofāli.

Pašvaldībām jau ir kopīga sadarbība pašreiz,” V. Jablonska norādīja uz kopīgajiem pašvaldību uzņēmumiem „Liepājas RAS”, „Liepājas reģionālo tūrisma informācijas biroju” un citiem.

Pēc ministra teiktā, reforma nesīs finansiālu ietaupījumu, jo pašvaldību uzturēšana izmaksās mazāk. V. Jablonska uzskata – ietaupīsies tikai priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku algas, un novados šīs izmaksas ir ļoti mazas. Neatbildētie jautājumi – kā nodrošinās iedzīvotāju interešu pārstāvniecību? Kādi ir reformas ekonomiskie aprēķini? Un secinājums: „Liepājas pilsētai un Lejaskurzemes novadiem ir jābūt atsevišķām teritoriālām vienībām. Ar piedāvāto reformu nomales problēmas tikai pastiprinās un Liepājas attīstību bremzēs.”

Aizputes novada deputāts Imants Ozols vēlas zināt, kā tiks nodrošināta iedzīvotāju interešu aizstāvība nākamajā apvienotajā pašvaldībā: „Cik mums būs vajadzīgi deputāti, [kas spēs panākt finansējumu ceļa remontam, lai pa to braucot „Elpas” vadītājam Gundaram] Sisenim piens nesakuļas putukrējumā?” Un pārmeta, ka reforma top, nerēķinoties ar sabiedrības un interesēm, atgādinot J. Pūcem citātu no Paula Putniņa lugas „Ar būdu uz baznīcu”: „Kāda tauta?! Es un tu!”

Aizputes novada pārstāvis Linards Tiļugs: „Pēc dzīves pieredzes negribas ticēt administratīvi teritoriālās reformas solītajam ekonomiskajam efektam. Kurš no šiem centriņiem būs astoņu novadu galvenais centrs?”

Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzēvičs izpētījis, ka tajās (mazajās) pašvaldībās, kurās iedzīvotājiem iespēja veidot vēlēšanu apvienības, tur sabiedrības aktivitāte vēlēšanās ir augstāka, tātad lielākajās pašvaldībās „iedzīvotāji nesaskata iespēju tikt pārstāvētiem”, minot Kuldīgas un Saldus novadu piemēru. 

A. Radzēvičs apgalvo, ka „viens no reformas mērķiem patiesībā ir visus sadzīt partijās”,

savukārt arguments, ka teritoriāli lielākās pašvaldības ir ekonomiski veiksmīgas, neiztur kritiku, jo „ir mums pašvaldības agrāko rajonu ietvaros, un tur teritorijas attīstības līmeņa indekss ir tāds pats [jeb tikpat slikts kā mazajās pašvaldībās]. Tātad tas nepierāda, ka attīstība būs.”

Ministrs: „Lai ar atvērtām acīm paskatāmies uz procesu!”

Ministrs J. Pūce, atbildot pašvaldību pārstāvjiem, gan deklarēja: „Es neplānoju uzspiest reformu,” jo par reformu lemj Saeima. Vienlaikus atgādina, ka Saeimā no Kurzemes ievēlēts ar savu solījumu, ka Latvijā ir jāizveido tāds administratīvi teritoriāls modelis, kurā ir ne vairāk par 40 pašvaldībām. Tomēr viņš ar zināmu gandarījumu sadzirdējis apzīmējumu „Lejaskurzemes novadi” un pateicās par konkrēto ierosinājumu, ka varētu būt kopīga Lejaskurzemes pašvaldība. Savukārt katru aptauju, kurā pausta negatīva nostāja pret reformu, viņš uztverot „par darba uzdevumu sev pašam [strādāt labāk reformas virzīšanā]”.

Taču ministrs pašvaldību pārstāvjus arī norāja, atgādinot, ka visi novadu un pilsētu deputāti ir amatpersonas, un „šī ir darba sanāksme”. Tādēļ viņš aicināja amatpersonas izvairīties no tādiem retoriskiem paņēmieniem, kā noniecinošiem vārdiem „galma pētnieks” (A. Radzevičs tādus adresēja SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenajam redaktoram Jānim Turlajam). „Šī nav politiska sapulce. Jums nav mani jāmīl. Šis ir valdības pieņemta lēmuma apspriešanas process valsts amatpersonu starpā. Šī ir lietišķa darba sanāksme. Tā ir atbildība par mūsu valsti kopā. Tā ir arī atbildīga attieksme pret procesu. Valsts amatpersonu mērķis ir sagatavot labu dokumentu, nevis uzvarēt retorikas kaujā. Kur tā diskusija beigtos, ja mēs cits uz citu apvainotos? Kas no tā mūsu kopīgajai valstij būtu labāk?” Viņš aicināja arī izbeigt Latvijā populāro paradumu vienmēr likstās vainot kādu citu. „Tā ir kā daļa no kopējas spēles – kurš vainīgs? Tikai ne es. [Jūs sakāt:] valsts nav izdarījusi to, to, to... Bet es arī piedalos valsts pārvaldes institūciju sapulcēs, un tur to pašu saka par pašvaldībām – neprofesionāļi, blēži utt. Tā ir spēle, ko turpinām jau 28 gadus. Es to nevēlos. Es vēlos, lai mēs ar atvērtām acīm paskatāmies uz reālo procesu. Ejam visi kopā, ievērojot principu – kā valstij vislabāk!”

J. Pūce sacīja, ka jāmaina arī likums par vēlēšanām. Par to arī tiek gaidīti ierosinājumi no pašvaldību pārstāvjiem. Kaimiņvalstīs visās pašvaldībās, gan lielākās, gan mazākās, vēlēšanās var startēt arī vēlētāju apvienības, un ministrs neredz to kā problēmu. Savukārt, runājot par sociālo palīdzību un tās atšķirībām pašvaldībās, nemaz neesot jāpiemērojas augstākajam, lai gan, jā, „sociālās palīdzības portfelis tiks vienādots.”

Toties izaicinājums būšot mainīt pašvaldību finansējuma modeli, jo Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā pašvaldībā finansējums nav rēķināts pēc funkciju finansējuma”, tomēr ir jau skaidrs, ka par trim izdevumu grupām pašvaldības izlieto 80 procentus no visiem saviem izdevumiem, un tie ir izdevumi par izglītību, sociālo palīdzību un teritorijas uzturēšanu. „Kopīgi to apsaimniekot būtu efektīvāk, jā, ne vienkārši.” Tas, kā apvienotajām pašvaldībām saimniekot, lielākoties būšot atkarīgs no pašām pašvaldībām, lai gan būšot gan rokasgrāmata, gan konsultācijas, strādāšot apvienošanas komitejas un pieaicinātie eksperti. Apvienotajām jaunajām pašvaldībām 2020. – 2021. gadā viņš sola mērķdotācijas administratīvās struktūras projektu izstrādei un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, un arī vienreizēja dotācija, bet 2021. – 2023. gadā – 300 miljonu eiro programma reģionālo ceļu sakopšanai.

„Nekur mūsu dokumentos nav izvirzīts mērķis, ka iedzīvotāju skaits samazināsies. Bet tas ir nosacījumu jautājums. Mēs novērtējam esošo situāciju un demogrāfijas prognozes. Tās ir balstītas pieņēmumos,” atzīst ministrs.

  • Komentāri (25)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!