Sakarā ar to, ka saslimstība ar akūtām vīrusu infekcijām, tai skaitā arī ar gripu, palielinās, sākot no šā gada 1.februāra Liepājas reģionālajā slimnīcā noteikta karantīna un stigri ierobežota apmeklētāju plūsma, portālu informēja SIA ”Liepājas reģionālā slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.

Liepājas Reģionālajā slimnīcā šogad laika posmā no 15.līdz 28.janvārim laboratoriskai apstiprināti 10 gripas saslimšanas gadījumi – 4 bērni un 6 pieaugušie.

”Iedzīvotājiem lūgums ievērot šos noteikumus un izrādīt sapratni,” tā I.Grase: ”Savukārt par visiem neskaidriem gadījumiem konsultēties ar ārstējošo ārstu.”

Mediķi aicina pacientu radus un draugus bez vajadzības neierasties slimnīcā, lai izvairītos no saslimšanas. Īpaši šajā laikā neņemt līdzi mazus bērnus, jo viņu imūnā sistēma nav tik izturīga kā pieaugušajiem.

I.Grase piebilst: ”Tā kā noteikta karantīna, tad diemžēl slimnīcā nevarēs notikt arī Ēnu dienas pasākumi, kas šogad paredzēti 14.februārī.  Tā kā šāda situācija atkārtojas jau vairākus gadus, slimnīca pavasarī rīkos atvērto durvju dienu, lai dotu iespēju tiem jauniešiem, kuri interesējas par mediķu profesiju, ēnot kādu no slimnīcas darbiniekiem.”

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) paziņo par gripas epidēmijas sākumu ar 2018.gada 30.janvāri. Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro.

2018.gada 4.nedēļā gripas gadījumi reģistrēti arī Ventspilī (62,0 uz 100 000 iedz.), Jūrmalā (30,0 uz 100 000 iedz.), Liepājā  (26,1 uz 100 000 iedz.) un Rīgā (20,6 uz 100 000 iedz.). Vidēji Latvijā gripas intensitāte sasniegusi 28,9 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.

Par stacionētiem pacientiem saistībā ar gripas infekciju pagājušajā nedēļā ziņoja Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Ventspils un Valmieras slimnīcas – kopā hospitalizēti 49 pacienti. Kopš sezonas sākuma ziņots par 114 hospitalizētiem pacientiem gripas gadījumos un 35 pacientiem gripas izraisītas pneimonijas gadījumos.

SPKC epidemiologi atgādina, ka vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Vislabākā aizsardzība pret gripu ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus – līdz pat aprīļa beigām, un imunitāte izveidojas 10 dienu laikā pēc vakcinācijas, nav par vēlu vakcinēties pret gripu, izvērtējot visus riskus,  arī epidēmijas sakumā, uzsver mediķi.

Gripas epidēmijas laikā saslimušajam jāpaliek mājās un nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

Ņemot vērā iedzīvotāju pastiprinātu vēršanos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā saistībā ar augšējo elpceļu vīrusu saslimšanām, kas norit bez sarežģījumiem (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, galvassāpes), atgādinām, ka dienesta funkcija nav nodrošināt medicīnisku palīdzību šādās situācijās. Gripas un citu akūtu respiratoru vīrusu saslimšanas gadījumā pacientam jāpaliek mājās un jau pirmajā saslimšanas dienā jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai uzsāktu ārstēšanos.

NMP dienesta direktore Liene Cipule uzsver: ”Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde neveic ārstēšanu gripas vai saaukstēšanās gadījumā. Mūsu uzdevums ir sniegt palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Lielā daļā izsaukumu pacientiem ir bijusi vajadzīga ģimenes ārsta konsultācija. Akūtas augšējo elpceļu vīrusu saslimšanas, tajā skaitā gripa, 97% gadījumu ir ārstējamas ambulatori mājas apstākļos ģimenes ārsta uzraudzībā. Ārstēšanās ir jāuzsāk savlaicīgi, lai izvairītos no komplikācijām, kas var būt bīstamas veselībai un dzīvībai”.

Lai mazinātu komplikāciju risku un nepieciešamību ārstēties slimnīcā, nekavējoties telefoniski jāsazinās ar ģimenes ārstu, tiklīdz parādās slimības simptomi. Ar ārstu jāpārrunā turpmākā ārstēšanās un mājas aptieciņas saturs. Tāpat jau laikus jāparūpējas, lai mājās būtu ziemas vīrusu sezonai nepieciešamie medikamenti arī situācijām, ja saslimšanas simptomi sākas vēlu vakarā vai nakts stundās. 

NMPD piebilst, ka vakaros un brīvdienās, kad ģimenes ārsts nestrādā, akūtas saslimšanas gadījumā palīdzību sniedz dežūrārsti (t.sk. izraksta medikamentu receptes, var lemt par mājas vizīti).  Savukārt nakts stundās mediķa padomu var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darbdienās no plkst.17.00-8.00, svētkos un brīvdienās visu diennakti).

Noskaidrot sev tuvākos dežūrārstus un veselības aprūpes iestādes var Nacionālā veselības dienesta mājaslapā: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-medicinisko-palidzibu. 

UZZIŅAI:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr. 948 ”Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem” 8.1 punktu, ja vienā no monitoringa teritorijām saslimstības intensitāte vienas nedēļas laikā pārsniedz 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, tiek paziņots par gripas epidēmijas sākumu valstī.

Gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringā dati par saslimušo iedzīvotāju skaitu katru nedēļu tiek saņemti no 10 Latvijas administratīvajām teritorijām (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras, Ventspils un Gulbenes novada).

Informāciju SPKC sniedz 72 ģimenes ārsti, kopumā aptverot 110 769 jeb 5,7 procentus Latvijas iedzīvotāju, kā arī 11 slimnīcas, 35 skolas un 39 bērnudārzi.

Saņemtie dati par pacientu skaitu, kuri vērsušies pie ģimenes ārsta gripas gadījumos, tiek attiecināti uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi iegūstot rādītāju (indikatoru), kas liecina par saslimstības intensitāti un ļauj noteikt gripas epidēmijas sākumu un tās tendences.