Ārstniecības personu piesaistīšanai darbam reģionos Veselības ministrija (VM) plāno atvēlēt gandrīz 10 miljonus eiro, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Viņa norādīja, ka lielākā daļa jeb 85% no šī finansējuma ir Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, bet pārējie 15% – valsts finansējums.

A.Čakša norādīja, ka veselības aprūpes sistēmā ir daudz problēmu, jo tā ilgstoši bijusi bez pietiekama finansējuma. Šī ir pirmā reize, kad izdevies atrast risinājumu, kā reģioniem palīdzēt ar ārstniecības personu nodrošinājumu. Tas iedzīvotājiem reģionos nozīmēs lielāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, sacīja ministre.

Finansiāli apjomīgais atbalsts, kas mērāms tūkstošos eiro, paredzēts ārstiem speciālistiem, ārstu palīgiem, māsām, māsu palīgiem, vecmātēm un fizioterapeitiem, kuri vēlēsies strādāt slimnīcās, ģimenes ārstu praksēs, psihiatrijas praksēs, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Kā sacīja A.Čakša, speciālistus un māsas paredzēts piesaistīt četrās grupās – sirds un asinsvadu slimību jomā, onkoloģijā, bērnu aprūpē un garīgās veselības jomā.

Pēc A.Čakšas paustā, galvenais nosacījums, lai saņemtu finansiālo atbalstu par darbu ārpus Rīgas, ir lēmums šajā vietā strādāt vismaz piecus gadus.

Kā sacīja ministre, ar finansiālo atbalstu iecerēts reģioniem piesaistīt 1420 ārstniecības personas, kā arī atbalstīt apmēram 100 ģimenes ārstu prakses.

Piedāvātais finansiālais apmērs mērāms vairākos tūkstošos eiro un ir atkarīgs no specialitātes, ģimenes stāvokļa un bērnu skaita, piemēram, ģimenes ārstam, kurš no Rīgas gatavs pārcelties uz praksi Rēzeknē, kuram ir arī laulātais un divi bērni, atbalsts varētu sasniegt par vairāk nekā 13 000 eiro, savukārt ģimenes ārstam, kurš gatavs nodot šo praksi jaunā ārsta rokās, finansiālais atbalsts būs mērāms 50% no ceturkšņa kapitācijas finansējuma.

Tāpat, piemēram, medicīnas māsa, kura dažādu apstākļu dēļ nestrādā veselības aprūpes sistēmā, bet izlems pieņemt darbu Ogres slimnīcā, kurai ir laulātais, bet nav bērnu, saņems vairāk nekā 6500 eiro. Turklāt, pēc A.Čakšas paustā, māsas būšot īpašs fokuss šajā projektā.

Ministre informēja, ka vislielākā interese par šo atbalstu ir tādām pilsētām kā Alūksne, Balvi, Gulbene, Jaunpiebalga, Liepāja, Sigulda, Tukums un Ventspils.

Kā norādīja VM Projektu vadības nodaļas vadītājai Liega Zalcmane, arī ārstniecības personas, kuras kopš 2017.gada marta no Rīgas pārcēlušās uz reģionu, varēs saņemt šo finansiālo atbalstu. Turklāt jau tagad interese par atbalstu ir redzama – saņemti apmēram 30 zvani no ārstniecības personām.

Liepājas pilsētas pašvaldības Vides, veselības un sabiedriskās līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova portālam skaidro, ka Liepājas pilsētas pašvaldība jau vairākus gadus atvēl līdzekļus, lai piesaistītu speciālistus: ”Ar šīs programmas palīdzību piesaistīts jau vairāk nekā 30 ārstu.”

Pašvaldības finansējuma programma paredz dzīvojamās platības kompensāciju mediķiem, kā arī transporta kompensāciju. Un vēl jau ir stipendiju programma studentiem, viņa turpina: ”Rezidentiem un 6.kursa studentiem, kuri būs ārsti. Lai saņemtu pašvaldības stipendiju, tiek slēgts līgums par strādāšanu Liepājā.” 

Runājot par iespēju saņemt daļu līdzekļu no ministres minētajiem 10 miljoniem eiro, E.Tolmačova atzīst, ka tā ir ļoti iepriecinoša vēsts:

”Pie tā jau strādājam. Caur šo programmu jau tagad ir lielas cerības piesaistīt vienu ģimenes ārstu. Tur ir gan dzīvokļa kompensācija, gan pārcelšanās kompensācija – summas ir lielākas, nekā pašvaldības atvēlētās.”

Jautāta, cik speciālistus ar šīs programmas palīdzību Liepāja cer piesaistīt, E.Tolmačova atzīst: ”Saraksts ir garš. Realitātē ir tā, ka runājam ar to, kurš būtu gatavs nākt uz Liepāju. Esam tikušies gan ar jaunajiem ārstiem, gan dažādiem speciālistiem. Pagaidām par speciālistu skaitu runāt pāragri – tas ir šāviens tumsā.”

Taču viņa atzīst, ka speciālistus vajag, un daudz: ”Ģimenes ārstu kvalitatīvai nomaiņai tuvāko piecu gadu laikā vajadzētu vienu ārstu gadā, kas kopumā būtu vismaz pieci ģimenes ārsti. Lai varētu aizstāt tos ārstus, kuri dodas pensijā. Ambulatorajā sektorā ir vērojams ginekologu trūkums. Tāpat ļoti aktuāli ir bērnu zobārsti u.c. Vajadzību ir daudz. Tāpēc esam atvērti ikvienam. Turklāt par daudz ārstu nebūs, lai nebūtu speciālistiem pārslodzes.”

Vienlaikus Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes loceklis un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Juris Lācis sacīja, ka cilvēkresursu attīstība ir slimnīcu galvenā prioritāte, pie kuras aktīvi tiek strādāts. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca patlaban piesaistījusi apmēram 30 ārstus, no kuriem daļa pārcēlusies uz dzīvi Ventspilī vai Talsos. Projekts palīdzējis šim procesam, piebilda slimnīcas valdes loceklis.

Pietikties projektam un tajā paredzētajam atbalstam ārstniecības personas var ministrijā, kā arī zvanot vai sūtot e-pastus L.Zalcmanei vai VM pārstāvei Lindai Romanovskai.