Šonedēļ pāris dienu Liepājas pludmale gandrīz visā garumā bija nosēta ar ļoti lielu daudzumu beigtu zivju, lielākoties apaļo jūras grunduļu. Par to, kā zivis tur radušās, domas dalās.

Otrdien ap pusdienlaiku Komunālās pārvaldes traktortehnika izskalotās zivis ar visu jūraszāļu kārtu stūma kaudzēs, lai pēc tam vestu uz atkritumu poligonu “Ķīvītes” Grobiņas pagastā. Dažu dienu laikā ar to visu varēs tikt galā, sola Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls. Beigtās zivis klājušas pludmali, sākot no Dienvidu mola, gandrīz visā tās garumā. Tādā daudzumā izskalotas zivis līdz šim Liepājā A. Štāls vēl neesot redzējis. Jau rakstīts, ka daudz beigtu apaļo jūrasgrunduļu liedagā Liepājā un arī citur piekrastē mētājās arī pagājušā gada jūnijā, bet tik daudz to toreiz neesot bijis.

Grunduļa mūžs nav bezgalīgs, tie mirst, sasniedzot četru piecu gadu vecumu, saka zivju pētnieks Ēvalds Urtāns. Šie, no siltākām jūrām ar kuģiem ievazātās invazīvās sugas pārstāvji, desmit gadu laikā, kopš tie te pastiprināti manāmi, ļoti reti pārsniedzot 25 centimetru garumu un ceturtdaļkilograma svaru, tāpēc varot secināt, ka tik lieli tie arī sava mūža laikā izaugot. Tad tie mirst vai arī pēc nārsta vasarā ir palikuši bez spēka un stiprākā vējā tiek izskaloti krastā, skaidro Ē. Urtāns.

“Tā kā apaļo jūras grunduļu ir ļoti daudz, tad ir lielāka iespēja tos izskalot lielā vairumā. Būtu tikai daži simti kilogramu, tad dzīvnieki visu apēstu, bet tagad tie nespēj visu notiesāt un cilvēks izskalotās zivis ievēro.” Jūrā pie Kurzemes krastiem šo zivju ir ļoti daudz, norāda Ē. Urtāns. “Tūkstošiem tonnu. To daudzums Latvijas ūdeņos pārsniedz mencu nozvejas apjomu.” Invazīvās zivis dodas virzienā uz Rīgas jūras līci, izplatoties ar ātrumu 30 kilometri gadā.

Iepriekš viņš dzirdējis, ka pārmetumus par krastā izmestām zivīm velta zvejniekiem, kuri tā varētu būt atbrīvojušies no lieka loma. “Es pievienojos zinātnieku uzskatam, ka grunduļi, tāpat kā stagari, aiziet bojā un, ja tuvāk krastam, tad tos izmet. Un zvejnieki nav vainīgi.”

Lai arī iepriekš beigto zivju izskalošana Liepājas pludmalē tika saistīta ar iespējamu zvejnieku rīcību, atbrīvojoties no neplānota loma, tomēr šī versija nav apstiprinājusies, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītājs Andris Junkurs.

Ar mērķi noskaidrot, vai beigto jūrasgrunduļu izskalošana lielā apjomā nav saistīta ar zvejnieku rīcību, VVD Zivju kontroles departamentam tika lūgts izanalizēt pieejamos satelītattēlus.

“Izpētot attēlus, nekādas atšķirīgas manevrēšanas kustības, kas varētu būt uzmanības vērtas, nav konstatētas attiecībā uz zvejas kuģiem, kas zvejo dziļajos ūdeņos. Līdz ar to šis variants ir jāizslēdz,” skaidroja Junkurs. Tāpat aizdomu nav arī uz zvejniekiem, kas ar tīkliem zvejo tuvāk krastam. Krastā izskalotas arī mazās zivtiņas, kuras tīklos parasti nenoķer. “Līdz ar to mums nav iemesla domāt, ka notikušais būtu saistīts ar atbrīvošanos no nozvejas,” sacīja Junkurs.

Lai gūtu lielāku skaidrību par notikušo, vides pārvalde konsultējusies ar ihtilologu par jūrasgrunduļu uzvedību. Speciālists izteicis pieņēmumu, ka zivis, iespējams, gājušas bojā spēcīga vēja radīto viļņu ietekmē. Ja hidrobūvju tuvumā koncentrējas lielāks zivju bars, iespējama zivju masveida bojāeja, viļņiem tās triecot pret akmeņiem. Šādu pieņēmumu apstiprina arī tas, ka zivis gājušas bojā netālu no Liepājas ostas mola, bet mazākā apjomā – arī Bernātos un Papē, kur arī ir hidrobūves vai akmeņainas pludmales. Tāpat speciālists izteicis pieņēmumu, ka iemesls varētu būt arī jūragrunduļu dabiskā dzīves cikla beigas.

“Apstākļu sakritības dēļ esam ieraudzījuši daļiņu no tā, kas parasti paliek apslēpts. Sliecamies uzskatīt, ka tas ir dabisks process,” sacīja Junkurs.

Versija par zivju saindēšanos tika izslēgta jau sākotnēji – beigto zivju vizuālais izskats neliecināja par šādām pazīmēm. Saindēšanās gadījumā būtu gājušas bojā visdažādāko sugu zivis, nevis tikai pārsvarā jūragrunduļi, turklāt tad beigtās zivis būtu izskalotas visā piekrastē, nevis tikai atsevišķās vietās, piebilda Junkurs.

Pēc līdzīga gadījuma oktobra beigās, kad Ventspils Staldzenes pludmalē tika izskalotas liels daudzums beigtu zivju – arī pārsvarā jūragrunduļi, tika nolemts veikt analīzes, lai noteiktu iespējamo zivju bojāejas cēloni. Kā informēja Ventspils reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītāja Daina Naumova, analīžu rezultāti vēl nav zināmi. Tomēr arī viņa sliecas piekrist Liepājas kolēģu viedoklim, ka zivju bojāejai ir dabiski iemesli.

Kā ziņots, šonedēļ Liepājas pludmalē aptuveni 1300 metru garā joslā ir izskaloti beigti jūrasgrunduļi, kā arī nelielā daudzumā plekstes un mencas. Iespējamais kopējais zivju daudzums, pēc aptuveniem aprēķiniem, varētu sasniegt pat trīs tonnas, kas ir nozīmīgs daudzums. Pašvaldības iestāde “Komunālā pārvalde” veic beigto zivju un aļģu savākšanas darbus, kas varētu aizņemt pāris dienas.

 Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 15. novembra numurā.

#kvards-20171115-01#