Kopš septembra vidus Liepājas pludmalē nolaists Zilais karogs un darbu pārtraucis Glābšanas dienests. Līdz ar to šīs vasaras pludmales sezona ir noslēgusies. Izvērtējot sezonas gaitu, Vides daļas vadītāja Dace Liepniece uzskata, ka šovasar servisa, drošības un tīrības līmenis pilsētas pludmalē atbilda noteiktajiem starptautiskajiem standartiem. ”Šogad Liepājas pilsētas pludmale sesto gadu pēc kārtas saņēma starptautiskās žūrijas kvalitātes novērtējumu – Zilo karogu. Komunālā pārvalde un citi pašvaldības dienesti kopīgi ar privātuzņēmējiem un iedzīvotājiem visu vasaru nodrošināja nepieciešamo pakalpojumu līmeni,” atzīmē Vides daļas vadītāja Dace Liepniece.

Šovasar tika paplašināts pludmales Glābšanas dienesta apkalpes zona – tajā tika iekļauta arī Dienvidrietumu pludmale. Tas bija iespējams, pateicoties pārvietojamā novērošanas torņa uzstādīšanai Vaiņodes ielas galā. Tornī ir novērošanas laukums un inventāra telpas, tas ir pieslēgts elektrībai un signalizācijai. Līdz šim tikai Zilā karoga pludmalē strādāja Glābšanas dienests. Šajā pludmales sezonā viena glābēju maiņa trīs cilvēku sastāvā uzraudzīja Zilā karoga pludmales zonu un otra maiņa – Dienvidrietumu pludmales zonu.

No šā gada jūnija glābēji Liepājas pludmalē peldētājus par drošību sāka informēt ar mastā uzvilktiem karodziņiem dažādās krāsās un ar dažādu nozīmi. Karodziņu izmantošana atbilst pieņemtajiem Eiropas standartiem pludmalēs. Līdz tam cilvēku brīdināšanai Liepājas pludmalē tika izmantota mastā pie Glābšanas stacijas uzvilkta melna vai sarkana bumba.

Līdz ar pārvietojamā novērošanas torņa uzstādīšanu un karodziņu iegādi šovasar noslēdzās 2005. gadā uzsāktā projekta ”Bay Watch” (”Pludmales patruļa”) Liepājas sadaļa. Projekta ietvaros Liepājas pludmales glābēji ir pilnībā apgādāti ar visu nepieciešamo tehniku, transportu un aprīkojumu, lai pilnvērtīgi rūpētos par atpūtnieku drošību abās pludmales zonās. Šā projekta ietvaros tika izremontētas arī Glābšanas stacijas telpas.

Šovasar pludmalē nav noticis neviens nelaimes gadījums ar traģiskām sekām, uzsver Glābšanas dienesta vadītājs Kristians Brūvers.

Jūra pie Liepājas šovasar pārsvarā bija vētraina un nemierīga. Tikai jūnijā un jūlija otrajā dekādē spīdēja silta saule un laika apstākļi bija patīkami un labvēlīgi pludmales viesiem.

Glābšanas dienestam darba tomēr netrūka visas vasaras garumā. Bija peldētāji, kas jūrā devās tad, kad plosījās stiprs vējš un bija augsti viļņi, par ko brīdināja pie Glābšanas stacijas paceltie karodziņi. Bieži cilvēki peldēja arī tālāk no krasta nekā atļauj apzīmētā robeža ar bojām. Netrūka tādu, kas veldzi ūdenī sadomāja meklēt iereibuši. Visvairāk tomēr abās pludmalēs bija tādi gadījumi – kopumā 97 –d, kad bērni peldējās bez vecāku uzraudzības.

Visos gadījumos Glābšanas dienests sniedza palīdzību vai brīdināja par risku, tādējādi, iespējams, novēršot lielāku nelaimi.

Glābšanas dienests palīdzēja meklēt arī noklīdušos bērnus, vajadzības gadījumos sniedza vai izsauca medicīnisko palīdzību, no pludmales izraidīja suņu īpašniekus, kas pretēji pilsētas noteikumiem ar saviem četrkājainiem draugiem bija atnākuši pastaigā.

Par kārtību un tīrību abās pilsētas pludmalēs un Jūrmalas parkā, kā arī par apmeklētājiem piedāvāto pakalpojumu paplašināšanu rūpējās Komunālās pārvaldes Komunālās nozares dienests, SIA ”Kurzemes amatnieks” un ”Eko Kurzeme”. ”Kurzemes amatnieks” uzturēja un apkopa pludmales inventāru, ”Eko Kurzeme” – vāca atkritumus. Diemžēl biežāk nekā iepriekšējos gados bija jānovērš vandaļu postījumi. Tika sabojāti soliņi, norādes, pārģērbšanās kabīnes, koka laipas, kas pāri kāpai ved uz liedagu, atkritumu urnas. Inventārs, protams, bija jālabo par pilsētas budžeta līdzekļiem.

Liela slodze pludmalei bija jāiztur festivāla ”Baltic Beach party” laikā. Pludmali un Jūrmalas parku trīs jūlija dienās apmeklēja apmēram 60 000 viesu. Diemžēl ar tīrības un kārtības nodrošināšanu pašā pludmalē un telšu pilsētiņā, kas darbojās Jūrmalas parkā, organizatori netika galā.

Notikums bija starptautiskais smilšu skulptūru festivāls ”Muzikālās smiltis”, kad liedagā profesionāli mākslinieki izveidoja augstāko skulptūru Baltijas jūras krastā. Arī nākošajā gadā pilsēta plānot aicināt māksliniekus uz šādu radošu saietu.

Šovasar pludmalē biežāk nekā iepriekšējos gados varēja sastapt aktīvo un ekstrēmo sporta veidu cienītājus – sērfotājus, pūķu cēlējus, ūdens motociklistus. Taču līdz ar to pludmalē palielinājās automašīnu skaits un iebraukšanas biežums.

Pēc iepazīšanās ar situāciju un, atsaucoties uz iedzīvotāju sūdzībām, Vides daļa vasaras beigās sagatavoja priekšlikumus labojumiem noteikumos par iebraukšanu pludmalē. Jaunais noteikumu projekts šobrīd ir nodots izvērtēšanai Pašvaldības policijai, Komunālajai pārvaldei un Jūrmalas parka padomei.

Projekts paredz skaidri nodalīt un dabā iezīmēt Zilā karoga pludmali un Dienvidrietumu pludmali, nodalīt un iezīmēt sauļošanās, aktīvās atpūtas zonas un zonas bērniem un ģimenēm.

Posms starp Jūrmalas ielu un Pērkones ielu tiks piedāvāts buru, pūķu un citu ūdens sporta veidu cienītājiem. Projekts paredz noteikt arī nūdistu pludmali – atsevišķu zonu uz dienvidiem no Dienvidrietumu pludmales zonas.

Šo jauninājumu mērķis ir panākt, lai atsevišķu atpūtnieku grupu intereses neradītu konfliktus ar citiem pludmales apmeklētājiem un Liepājas pludmales un Jūrmalas parka vērtības būtu pieejamas ikvienam iedzīvotājam vai pilsētas viesim.

”Arī nākamgad mūsu pludmali pieteiksim Zilā karoga žūrijai. Gadu no gada redzam, ka Jūrmalas parks un pludmale uzņem arvien vairāk viesu. Uzlabojas labiekārtojums, paplašinās izklaides un atpūtas iespējas,” sezonu novērtē D. Liepniece.

Glābšanas dienesta apkopotā statistika par pārkāpumiem 2006. un 2007. gada pludmales sezonā: 

Ai­gars Štāls,
Liepājas domes sa­bied­ris­ko at­tie­cī­bu spe­ci­ālists

Aigara Štāla foto

Viens no spilgtākajiem šis vasaras notikumiem mūsu pludmalē bija starptautiskais smilšu skulptūru festivāls ”Muzikālās smiltis”, kad liedagā profesionāli mākslinieki izveidoja augstāko skulptūru Baltijas jūras krastā. Arī nākošajā gadā pilsēta plānot aicināt māksliniekus uz šādu radošu saietu.