Liepājas dome šodien, 16.aprīlī, pieņēma pludmales
tematisko plānojumu, kas paredz vērienīgu piekrastes attīstību turpmāko desmit
gadu laikā, portāls uzzināja pilsētas domes sēdē.

Tematiskais plānojums izstrādāts ar mērķi
veicināt Liepājas pilsētas dienvidu un ziemeļu pludmales un
piekrastes dabas un kultūrvēsturisko, tostarp kūrorta, resursu sociāli un
ekonomiski lietderīgu izmantošanu, infrastruktūras un pakalpojumu attīstību,
vienlaikus paaugstinot vietējo iedzīvotāju labklājību un tūristu piesaisti.

Liepājas dienvidu pludmalē jeb vecpilsētas daļā plānots
izveidot deviņas mierīgās un aktīvās atpūtas zonas, savukārt ziemeļu pludmalē
jeb Karostas pusē – sešas zonas, paredzot arī militārā mantojuma saglabāšanu un
integrēšanu atpūtas parkos.

Ziemeļu pludmalē atpūtas zonu sasaistei paredzēts izbūvēt
arī tūrisma vilcienu, savukārt dienvidu pludmalē – pilnveidot centrālo molu,
rotaļu laukumus un atrakciju parku, jūras veselības centru, ūdens sporta
aktivitāšu centru. Dabas atpūtnieku zonā, kas plānojumā paredzēta līdzās
nūdistu pludmalei, plānots uzbūvēt arī skatu torni.

Liepājas dome pludmales un piekrastes attīstībā plāno
ieguldīt gan savus budžeta līdzekļus, gan piesaistīt naudu no Eiropas
Savienības fondiem. Domes vadība gan nesniedza konkrētu atbildi uz opozīcijas
deputāta Ģirta Kronberga jautājumu, cik izmaksātu šajā plānojumā paredzēto
projektu realizācija.

Plānojuma izstrāde balstīta uz pludmales un piekrastes
pilsētbūvniecisko raksturu, kas veidojusies pēdējā simtgadē, vēsturiskajām
tradīcijām un pieejamajiem stratēģiskajiem dabas dziednieciskajiem
resursiem Liepājā, kā arī vispārīgām pilsētvides attīstības tendencēm
Latvijā un pasaulē.

Tematisko plānojumu izstrādājusi SIA “CORE
projekts”, kas uzvarēja 2014.gadā rīkotajā metu konkursā.

Liepājas pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns,
deputātus iepazīstinot ar izstrādāto pludmales tematisko plānojumu, skaidroja,
ka, lai veicinātu plānveidīgu un vienotu dizaina telpisko risinājumu Liepājas
pludmalē, tika nolemts organizēt Liepājas pludmales tematiskā plānojuma
(analīze, teritorijas funkcionālais plānojums, inženiertehniskā aprīkojuma
izvērtēšana un paredzēšana, pieejamības risinājumi, krastu kāpu erozijas ierobežošanas
un kāpu aizsardzības risinājumi, labiekārtojuma dizaina piemēri un pludmales
atpazīstamība) izstrādi, paredzot tam secīgu tehnisko projektu izstrādi un to
īstenošanu.

Liepājas pludmales tematiskā plānojuma izstrādes galvenais
uzdevums bija sagatavot efektīvu ilgtermiņa plānošanas dokumentu Liepājas
pašvaldībai, kurš paredz mērķtiecīgi, strukturēti, secīgi un pēctecīgi attīstīt
Liepājas pilsētas pludmali par ilgstpējīgu publisko telpu.

Tematiskais plāns pludmalei un piekrastei, ņemot vērā kurortoloģijas
attīstības koncepciju, izstrādāts paredzot pēctecīgu piekrastes attīstību 10
gadiem (2015.–2025. gads).

Tas pēc I.Kalna teiktā paredz labiekārtot pludmali 12
kilometru garumā – 6 kilometru garumā attīstot Dienvidu pludmali (no Dienvidu
mola līdz pilsētas dienvidu robežai) un 6 kilometru garumā labiekārtojot un
sakārtojot Ziemeļu pludmali )no Ziemeļu mola līdz pilsētas ziemeļu robežai.)

”Dienvidu pludmali, ņemot vērā pašreizējo zonējumu, plānots
sadalīt 9 zonās,” skaidroja I.Kalns. No Dienvidu mola līdz Roņu ielai paredzēta
Liedaga promenāde pastaigām u.c. ”Plānota arī pastaigu taka cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām un velosipēdistiem, lai viņi varētu nokļūt pie Dienvidu mola,” tā
I.Kalns.

Iepretim Zvejnieku Alejai plānota kūrorta zona ar SPA centru.
Posmā no pieminekļa bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem līdz Glābšanas
stacijai plānots pastaigu mols jūrā. ”Mols paredzēts uz koka pāļiem un plānā
iekļauts pēc iedzīvotāju vēlmēm,” tā arhitekts.

Pie stadioniem iecerēta bērnu spēļu pilsēta arī pludmalē.
Veselības zona cilvēkiem ar invaliditāti plānota pludmalē aiz Piejūras
slimnīcas. ”Iepretim Klaipēdas ielas rajonam īpašas pārmaiņas pludmalē nav
paredzētas, šī vieta būtu saglabājama kā peldvieta,” skaidro I.Kalns. Un
turpina, ka arī ūdens sporta – kaitborda u.c. – zonu paredzēts saglabāt
līdzšinējā vietā – Vētru ielas galā.

Pie Dienvidu fortiem, atbilstoši Kurortoloģijas koncepcijai,
paredzēta atpūtas zona. Bet pludmalē aiz Dienvidu kapiem, kur ir arī nūdistu
zona, plānota individuālās atpūtas vieta.

”Kopējais vienojošais elements Dienvidu pludmalei būs
veloceliņš,” skaidro arhitekts, piebilstot, ka veloceliņu plānots izbūvēt arī
līdz nūdistu pludmalei, Tāpat viņš norāda, ka katram zonējumam iecerēts kāds
vienojošs elements, piemēram, krāsas vai apgaismojums.

Savukārt Ziemeļu pludmali iecerēts sadalīt 6 zonās. No
Ziemeļu mola uz ziemeļiem iecerēts alternatīvo enerģiju parks. ”Līdz ar to
paredzēts akcents uz fortu konservāciju,” skaidro arhitekts: ”Vēsturiskajā
baterijā plānota piedzīvojumu meža taka velobraucieniem, pastaigām u.c.” Vēl
tālāk uz ziemeļiem plānota individuālā apbūve: ”Dārzu pilsēta ar promenādi.”
Bateriju Nr.3 paredzēts iekonservēt, lai tiktu saglabāts vēsturiskais
mantojums.

”Arī Ziemeļu pludmalei paredzēti vienojoši elementi,” skaidro
arhitekts un turpina: ”Visu 12 kilometru garumā būs krāsu zonējums. Krāsas būs
gan uz dizaina elementiem, gan karogiem, lai cilvēkam uzreiz būtu skaidrs, kurā
zonā viņš atrodas.” Pēc viņa teiktā abās pludmalēs – gan Ziemeļu, gan Dienvidu
– paredzēta elektroapgāde, ūdensapgāde un kanalizācijas tīkls.