Šodien ap pulksten 11 Latviešu biedrības namā vairāki desmiti cilvēku stāvēja garā rindā, lai piedalītos referendumā, novēroja portāls liepajniekiem.lv. Savādāka situācija bija ap pulksten 9. To, ka aktivitāte rīta pusē bijusi maza, apstiprināja arī šo iecirkņu priekšsēdētāji. Vēl lielāka aktivitāte tiek prognozēta dienas vidū.

Jau ziņojām, ka Latviešu biedrības namā 239.vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Zane Gāliņa pastāstīja, ka kāds kungs bijis atnācis vēl pirms iecirkņa atvēršanas, t.i., pirms pulksten 7, un gaidījis, kad vērsies durvis. Taču kopumā liela aktivitāte neesot. “Ir ziema, sestdienas rīts. Kāds varbūt kaut kur aizbraucis,” zemās aktivitātes iespējamos iemeslus min Z.Gāliņa. Viņa pieļauj, ka daudzi aizies nobalsot uz to iecirkni, kas tuvāk mājām, nebraucot speciāli uz centru. Taču daži izvēloties tieši biedrības namu, esot goda lieta.

Arī Liepājas Universitātē 231. vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Ausma Klestrova apstiprināja, ka aktivitāte esot maza. Līdz pulksten 8 šajā iecirknī nobalsojuši 24 cilvēki. Taču Liepājas Universitātē galvenie balsotāji esot studenti, kas varētu parādīties starpbrīdī. Maģistriem un neklātniekiem šodien notiekot lekcijas. Vadoties pēc iepriekšējās pieredzes, intensīvāka cilvēku plūsma varētu būt pēc pulksten 10, prognozēja A.Klestrova.

Uzrunājām arī dažus iecirkņos sastaptos cilvēkus. Vairums no viņiem ir pret divvalodību un cer, ka arī turpmāk Latvijā būs tikai viena valsts valoda.

Gundega Leimante, kuras dzimtā puse ir Saldus, bet strādā Liepājā, cenšoties vienmēr piedalīties šādās valstiskās aktivitātēs. Arī šodien viņa izpildījusi savu pilsoņa pienākumu. Taču to, kā šajā referendumā nobalsojusi, viņa portālam neatklāja. “Nevēlos, lai kāds pēc tam izteiktu kādas pretenzijas,” viņa paskaidroja. Taču kopumā referendums sievietē raisījis daudz pārdomu.

Savukārt pensionārs Bruno Saulītis ir atklātāks. “Balsoju pret,” viņš neminstinoties sacīja. “Esmu latvietis, tā ir mana zeme, mana valoda,” kāpēc nav varējis palikt mājās, paskaidro kungs. Savos izteikumos viņš ir emocionāls: “Kāpēc svešiniekiem ir jāuzbāžas? Es labi zinu, ko viņi šeit nodarīja. Jaunākās paaudzes cilvēki to nezina. Biju aculiecinieks laupīšanai, izvarošanai, apšaušanai, izsūtīšanai. Un pēc tā visa es vēl balsošu par viņu valodu?!”

Pirmās grupas invalīde Iveta Magure uzskata, ka mēs, latvieši, jau tā esam maz. Balsojusi pret, lai arī mazbērniem paliktu latviešu valoda. Sieviete dzīvojot Karostā, taču atbraukusi darīšanās uz centru un pie reizes arī nobalsojusi.

Sandra Atiķe atzīst: ir skumīgi, ka ir nonācis tik tālu, ka pašiem jābalso par savu valodu. Kāds būs viņas lēmums, neesot divu domu – balsošot pret.

Ap pulksten 11 Latviešu biedrības namā bija vērojama gara rinda.