Vakar Latvijā reģistrēts pirmais kūlas ugunsgrēks. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta operatīvā informācija, kūlas ugunsgrēks reģistrēts Liepājā, blakus Ģenerāļa Baloža ielai 45.

Izsaukums uz notikuma vietu saņemts plkst.20.18, un pērnā zāle izdegusi 150 kvadrātmetru platībā.

Līdz 500 latu naudassods un 15 diennakšu arests draud tiem, kas šogad atkal gribēs piešķilt uguni pērnajai zālei jeb kūlai, brīdina VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1. daļas inspektors Andrejs Kudrjašovs.

Pavasaris Latvijā ir viens no ugunsbīstamākajiem periodiem, kad ik dienas tiek reģistrēts liels daudzums kūlas ugunsgrēku. Tajos izdeg zeme, sadeg ēkas, gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. Statistika liecina, ka kūlas ugunsgrēki sākas tajā brīdī, kad sniegs ir nokusis un kad jaunā zāle ir pāraugusi kūlu. Šis laiks drīz būs klāt.

A. Kudrajošovs norāda, ka kūla tiek dedzināta ne vien laukos, bet arī pilsētu teritorijās. Lai gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka, un šie ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Pērn Liepājas pilsētā vien bijuši 114 izbraukumu uz kūlas dzēšanu. Bet visā Latvijā, salīdzinot ar 2008. gadu, pērn kūlas ugunsgrēku skaits ir dubultojies.

Pērnās zāles dedzināšana kļuvusi īpaši aktuāla pēdējos 10 gados zemes īpašumtiesību nesakārtotības, nekonsekventās lauksaimniecības politikas un nelabvēlīgās sociālekonomiskās situācijas dēļ. Sausās zāles degšana nesakoptās ceļmalās un dzelzceļu tuvumā dūmu un miglas dēļ bīstami apdraud satiksmes dalībniekus. Kūlas ugunsgrēki nereti pāriet pamežā un mežā, kur to dzēšana ir ļoti apgrūtināta.

A. Kudrjašovs informē, ka VUGD kontrolē Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 “Ugunsdrošības noteikumu” izpildi. Tie paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Objekta teritoriju sistemātiski vajag attīrīt no degt spējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metru platu joslu jāatbrīvo no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Vēl zemes īpašniekam jānodrošina, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudassodu fiziskajām personām no 100 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 2000 latiem.

Sausās zāles degšana nesakoptās ceļmalās dūmu un miglas dēļ bīstami apdraud satiksmes dalībniekus un arī kājāmgājējus.