10.Saeimas vēlēšanās uzvarējušais politiskais spēks apvienība “Vienotība” parlamentā ieguvusi 33 deputātu mandātus, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti, par ko šodien preses konferencē informēja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Otrs lielāko vēlētāju atvalstu saņēmušais politiskais spēks apvienība “Saskaņas centrs” (SC) ieguva 29 mandātus.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ieguvusi 22 mandātus.

Apvienība “Par labu Latviju” (PLL) ieguvusi astoņus mandātus 10.Saeimā, arī “Visu Latvijai” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saņēmusi astoņus mandātus.

“Vienotība” Vidzemes vēlēšanu apgabalā ieguvusi 12 mandātus, Rīgas vēlēšanu apgabalā – deviņus mandātus, Zemgales apgabalā – sešus, Kurzemē – četrus, bet Latgales vēlēšanu apgabalā – divus.

SC Rīgas vēlēšanu apgabalā ieguva 13 mandātus, Latgales apgabalā – astoņus, Vidzemē – četrus, bet Kurzemē un Zemgalē katrā pa diviem.

ZZS Vidzemē ieguva sešus mandātus, Kurzemes vēlēšanu apgabalā – piecus, Zemgalē – arī piecus, bet Rīgā un Latgalē katrā apgabalā pa trim.

PLL Rīgā ieguva divus mandātus, Vidzemē – divus, Latgalē arī divus, bet Kurzemes un Zemgales apgabalos katrā pa vienam mandātam.

“Visu Latvijai” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemē ieguva trīs mandātus, Rīgas apgabalā – divus, Latgalē – vienu, Kurzemē – vienu, Zemgalē – vienu.

CVK priekšsēdētājs šodien preses konferencē brīdināja, ka, iespējams, Rīgas vēlēšanu apgabalā mandātu sadalījums vēl var mainīties, jo nav saņemtas ziņas no deviņiem vēlēšanu apgabaliem ārzemēs. Ziņu aizkavēšanos Cimdars skaidroja ar tehniskām problēmām, jo CVK esot saņemti divi faksi no vēlēšanu iecirkņiem ASV, kuros teksts ir tik izkropļots, ka nevar saprast tā jēgu.

Citas partijas vai to apvienības parlamentā nav iekļuvušas, jo nav pārvarējušas 5% barjeru.

Cimdars preses konferencē teica, ka lielā daļā vēlēšanu iecirkņu ir saskaitītas arī par kandidātiem nodotās balsis, ieskaitot plusus un svītrojumus.

CVK plāno ievēlēto deputātu vārdus nosaukt divu nedēļu laikā, jo vispirms CVK ir jāsaņem no vēlēšanu komisijām balsu skaitīšanas protokolu oriģināli un jāpārbauda tajos fiksētā informācija.

Parlamenta vēlēšanas Latvijā norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilpa arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.

No katra vēlēšanu apgabala parlamentā ievēlams noteikts skaits deputātu, kas kopā veido 100. 10.Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā ir 29 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 27, Latgales vēlēšanu apgabalā – 16, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 15 un Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 13 deputātu vietas.

Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu vēlēšanu apgabalā un to dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu.

LETA