Zinātnieki par labāko vietu Kurzemē cietā kurināmā elektrostacijas būvniecībai atzinuši Liepāju, šodien žurnālistiem paziņoja ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts, izvēloties optimālo vietu elektrostacijas būvniecībai, izvērtējis dažādus aspektus, tostarp – būvlaukumu novietojumu, īpašumtiesības, grunts stāvokli, ostas un dzelzceļa tuvumu, izdedžu, pelnu un CO2 izmešu transportu un glabāšanu un citus.

Kopumā tika vērtēti trīs iespējamie būvlaukumi Liepājā un viens – Ventspilī.

Gerhards uzsvēra, ka pēdējā laikā vērojamās cenu svārstības pasaules naftas tirgū, kas ietekmē arī gāzes cenas, liek izšķirties par labu cietā kurināmā stacijas būvniecībai Kurzemē. Viņš arī norādīja, ka nav saņēmis nekādus signālus no Tautas partijas par nepieciešamību būvēt gāzes staciju.

Galīgo lēmumu par stacijas būvniecības vietas izvēli pieņems investors sadarbībā ar pašvaldību. Pagaidām esot bijusi interese gan no Eiropas, gan ASV investoru puses, atzina ekonomikas ministrs, piebilstot, ka konkursā varēs piedalīties ikviens interesents. Jaunā elektrostacija savu darbu varētu sākt 2015.gadā.

Pasākuma gaitā ministrs informēja, ka Liepājas un Ventspils iedzīvotāju sabiedriskās domas pētījums par elektrostacijas būvniecību šajā pilsētās liecina, ka 70% abu pilsētu iedzīvotāju ir ieinteresēti enerģētikas jautājumos un 59% liepājnieku un 58% ventspilnieku atbalsta cietā kurināmā stacijas būvniecību.

Lai arī iedzīvotāji uzskata, ka būtu vairāk jāattīsta atjaunojamās enerģijas izmantošana, tai pat laikā arī valda uzskats, ka jauna cietā kurināmā stacija palīdzētu dažādot izmantojamās enerģijas veidus un radīt jaunas darba vietas pilsētā. Tāpat cilvēki ir norūpējušies par ietekmi uz vidi, vienlaikus atzīstot, ka jaunās tehnoloģijas novērš būtiskus riskus.

“Jau pirms 20 gadiem tieši Liepājā tika vērtēta iespēja būvēt jaudīgu elektroenerģijas ražotni. Tās izbūve Liepājā uzlabotu elektroapgādes drošību visā Latvijā un īpaši Kurzemē, samazinātu zudumus elektroenerģijas pārvadē, kā arī radītu priekšnoteikumus vietējā kurināmā, piemēram, koksnes un atkritumu, izmantošanai,” aģentūrai LETA sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

“Veiktie aprēķini norāda uz to, ka Liepāja elektroenerģijas patēriņa ziņā ieņem stabilu otro vietu aiz Rīgas. Turklāt šādas elektrības ražotnes izbūve nodrošinātu Liepājai siltumenerģijas kā blakus produkta avotu,” sacīja Sesks, norādot, ka speciālistu uzdevums ir lemt par Latvijai vispiemērotākā kurināmā veidu elektrības ražošanā.

Sesks arī norādīja, ka tas ir valstiski atbildīgs lēmums, kura rezultātā Latvija var iegūt stabilāku un drošāku pozīciju energoresursu cenu svārstībās un sadārdzinājumos pasaules tirgos.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi valdībā pētījumu par iespējamo cietā kurināmā elektrostacijas vietas izvēli Kurzemē un sabiedriskās domas pētījumu par Liepājas un Ventspils iedzīvotāju attieksmi pret elektrostacijas būvniecību šajās pilsētās, par ko šodien Gerhards Ministru kabinetā (MK) informēs ministrus.

Kā norādīja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā, šī gada 11.martā MK akceptēja jaunu bāzes jaudu elektrostacijas būvniecību. Lai sekmētu cietā kurināmā elektrostacijas projekta virzību, EM tika uzdots izvērtēt esošo situāciju Ventspilī un Liepājā, precizējot iespējamo elektrostacijas novietojumu, kā arī pašvaldību un iedzīvotāju attieksmi pret iespējamo stacijas būvniecību.

Tāpat tika uzdots veikt pētījumu par izdedžu uzglabāšanas, utilizācijas un izmantošanas iespējām, kā arī elektrostacijas un tās infrastruktūras ietekmi uz elektrostacijas vietas apkārtējo administratīvo teritoriju ekonomisko attīstību un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un projekta sabiedrisko apspriešanu. Vienlaikus tika uzdots EM reizi mēnesī sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par projekta virzību.

Kā ziņots, pētījumu par elektrostacijas būvniecībai piemērotākās vietas izvēli veica Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra. Ventspilī tika vērtēts viens, bet Liepājā – trīs stacijas būvniecībai piemēroti būvlaukumi.

Veicot elektrostacijas optimālā izvietojuma priekšizpēti, novērtējot katras vietas plusus un mīnusus, valdība ir spērusi lielu soli pretim investoram, kas uzvarēs konkursā par stacijas būvniecību, atzīst EM.

Paralēli EM gatavo arī konkursa nolikumu par jaunu elektroenerģijas jaudu ieviešanu. Nolikums varētu tiks pabeigts oktobra vidū vai beigās, bet novembrī to varētu skatīt valdībā. Ja valdība novembrī būs gatava pieņemt lēmumu, tad jau šajā mēnesī būtu iespējams arī izsludināt konkursu jaunu jaudu ieviešanai Latvijā.

Kā ziņots, bāzes jaudu nodrošināšanai Latvijā optimāla ir cietā kurināmā maisījuma izmantošana. Līdzīgi vērtējama akmeņogļu elektrostacijas un dabasgāzes kombinētā cikla elektrostacijas ieviešana. Tas secināts iepriekš valdībā izskatītajā EM sagatavotajā Bāzes jaudu elektrostacijas variantu izvērtējumā.

Valdībā iesniegtajā dokumentā norādīts, ka jaunajai elektrostacijai jānodrošina būtiska primārās enerģijas – kurināmā – dažādošana un ražošanas izvietošana noteiktā pārvades sistēmas vietā.

Lai sasniegtu Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs laika periodam no 2007.gada līdz 2016.gadam noteiktos mērķus attiecībā uz primāro energoresursu dažādošanu, atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas ciklu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, jaunās elektrostacijas projektam jāiekļaujas atlikušās un deficītās daļas aizpildīšanā gan jaudas, gan enerģijas ziņā.

Jau ziņots, ka Saeima šī gada 10.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem tiek solīts Latvijā veicināt elektroapgādes drošumu un nodrošinājumu ar ražošanas jaudām.

LETA