Tuvojoties
arvien aukstākiem laikapstākļiem, kad gājputni dodas uz dienvidiem, lai tur
pārlaistu Latvijas auksto ziemu, arī liepājnieku iemīļotā gulbju ģimene
Dienvidrietumu mikrorajonā pamazām gatavojas doties ceļā, tādēļ gan Liepājas pašvaldība,
gan ornitologi un dabas pētnieki atgādina – lai pirms gājputnu gaitām gulbjus
un viņu mazuļus pieradinātu pie patstāvības, putnus nevajag papildus barot, portālu informēja Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde.

Lai gan gulbju mazuļiem vēl tikai mācās lidot, līdz
oktobrim jaunie gulbji jau būs pietiekami pieauguši un spējīgi pacelties
spārnos, lai mūspuses auksto ziemu pārlaistu dienvidu zemēs. Lai pieradinātu gulbjus
pie patstāvības un mudinātu tos pirms ziemas doties prom, lai pavasarī jau
atkal atgrieztos, dabas speciālisti atgādina, ka putnu papildus piebarošana
kaitē gan gulbjiem, gan citiem ūdensputniem. Speciālisti norāda – putnu pamatbarība ir zālājs, kā arī sīki ūdens dzīvnieki un dažādu
ūdensaugu daļas, kas ūdenstilpnēs ir pietiekami, tāpēc putnus papildus barot
nav nepieciešams.

Gulbju piebarošana maina putnu dabisko
uzvedību un var apdraudēt to dzīvību. Piebarošana veicina to,
ka gulbji nebaidās no cilvēkiem, droši nāk krastā, un šo ieradumu var izmantot
arī nelietīgi ļaudis. Tāpat gulbji var sajusties apdraudēti un uzbrukt
cilvēkiem, ja gulbju mazuļiem pietuvojas pārāk tuvu.

“Situācija, kad gulbji apmetas pilsētas
robežās un savās ikdienas gaitās staigā pa pilsētas ielām, ir ierasta un
normāla daudzās Eiropas pilsētās. Gulbjiem pilsētā vislielākais drauds ir
klaiņojoši suņi, autotransports un paši cilvēki, īpaši jaunieši un cilvēki
dažādu vielu ietekmē. Tādēļ nevajadzētu gulbjus pieradināt barību meklēt
pilsētas ielās un pie veikaliem, jo gulbjiem ar pamatbarību apkārtējā vidē ir
pietiekami. Parasti oktobra otrajā pusē jaunie gulbji jau lido. Savukārt, kad
kļūs ziemīgi laika apstākļi, pieaugušie gulbji parūpēsies par saviem mazuļiem
un aizvedīs viņus uz vietu, kur būs atklāts ūdens,” skaidro Latvijas
Dabas muzeja ornitologs, un gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko.

Gulbju, pīļu un citu putnu piebarošana veicina to, ka
putni nebaidās no cilvēkiem, droši nāk krastā, kas var apdraudēt gan pašu
putnu, gan cilvēku drošību. Piebaroti gulbji var nonākt briesmās, piemēram, ja
aizsalst ūdenskrātuve. Tad viņi var palikt uz ledus un gaidīt cilvēku nesto
maltīti. Ja cilvēki netraucēs, daba šajā gadījumā putniem liks celties spārnos
un lidot, kur ūdens brīvs no ledus. Tādu vietu Liepājas apkaimē netrūkst pat
stipra sala laikā. Vajadzētu arī atcerēties, ka vesels gulbis ir spējīgs bez
ēšanas izdzīvot vairākas dienas, putns tik ātri nezaudē enerģiju un spēku.

Arī niedru izpļaušana un krastmalas
krūmāju likvidēšana dīķu malās, kā arī atkritumu savākšana nemazina to
izdzīvošanas izredzes. Tieši otrādi. Atsegtajām vietām tiek vairāk saules, līdz
ar to labāk atjaunojas ūdensaugu dzinumi, kas ir gulbju barības pamatā.

Ūdens putni vislabāk jūtas tieši
ūdenī. Arī nakšņošana putniem visdrošākā ir ūdenī, patālāk no krasta, nevis
niedrēs vai krūmos, jo tur tos viegli var apdraudēt plēsēji vai klaiņojoši suņi.
Arī ļaunprātīgi cilvēki tādejādi putniem netiek viegli klāt.

Tāpat atgādinām, ka
pagājušajā gadā pēc iedzīvotāju izteiktajiem ierosinājumiem Liepājā, pie
Klaipēdas ielas dīķiem un citām ūdenstilpnēm pilsētā, izvietotas informatīvās
zīmes, kas informē, ka putnus barot nedrīkst.