“Advokāts redz iespējas mums pārsūdzēt. Jautājums, protams, paliek, vai iesniegumu noraidīs, vai pieņems izskatīšanai,” viņš pastāsta portālam.

Ja sūdzību noraidīs, zemes nomas līgums ar “VNiMo Services” netiks dzēsts no Zemesgrāmatas un paliks spēkā.

“Taču tas nenozīmē, ka šeit viņiem būs iespēja būvēt katalizatoru pārstrādes rūpnīcu,”

uzsver N. Niedols.

Lai uzņēmējs realizētu sākotnējo ieceri, jāveic daudzas procedūras Dienvidkurzemes novada domē un būvvaldē, un “Liepājas RAS” vadītājs tam neredzot ne mazāko iespēju.

Pirms diviem gadiem Dienvidkurzemes novada būvvalde noraidīja “VNiMo Services” iesniegto būvniecības ieceri biroja ēkas ar noliktavas telpām celtniecībai nomātajā zemes gabalā atkritumu poligona “Ķīvītes” teritorijā, pamatojot atteikumu ar to, ka šī ēka būtu daļa no bīstamo atkritumu pārstrādes rūpnīcas projekta, kurai nebija pabeigta ietekmes uz vidi procedūra.

Būvvaldes ieskatā uzņēmējs, iesniedzot noliktavas ieceri, mēģinājis mazināt ietekmi uz vidi, jo šādai būvei novērtējums nav jāveic.

Divās instancēs tiesa lēmusi par labu “VNiMo Services”, pastāsta uzņēmuma pārstāvis Mārtiņš Berķis-Bergs.

Dienvidkurzemes novada būvvaldes vadītājs Kaspars Dzenis pastāsta, ka ar šo jautājumu darbojas domes juristi, jo tiesvedība turpināsies.

“Tiesa nolems, tad, protams, būvatļauja būs jāizsniedz, bet šobrīd vēl tā nav,”

viņš atzīmē.

M. Berķis-Bergs atzīst, ka tiesvedību gaita viņam nav pārsteigums, jo uzņēmums jau kopš ieceres pirmsākumiem gājis legālu un oficiālu ceļu, iztērējot līdzekļus un laiku.

“Es nemaz citādāku tiesas spriedumu neredzēju.

Ja viņi iet uz kasāciju, lūdzu, tās ir viņu tiesības, bet šeit nav ko apsūdzēt. Viss, ko iepriekš prasīja dome un Valsts vides dienests, ir izpildīts,” viņš norāda.

Ne “VNiMo Services”, ne investori – Austrijā bāzētais uzņēmums “LL-Resources” ieceri uztur spēkā un domas nav mainījuši, uzsver M. Berķis-Bergs.

“Tad kompensējiet mums ieguldītos līdzekļus, un esam gatavi atteikties!

Citādi – kā, vai mums pāris simtus tūkstošus eiro vienkārši norakstīt?!” viņš saka.

Pēc M. Berķa-Berga teiktā, uzņēmumu grupas esošajās rūpnīcās visā pasaulē notiek aktīva darbība un investori nekur nav pazuduši.

Viņš pieļauj, ka pēc esošo tiesvedību beigām “varēs sākt runāt par kompensāciju apjomiem, jo tagad nekādi konkrēti cipari no mūsu puses nosaukti nav, pēc būtības apstrīdam to, ko izdarījusi gan RAS, gan būvvalde”.

Par zaudēto līdzekļu piedziņu varēs no jauna tiesāties, jo uzņēmumam ir visi līgumi un pierādāmi visi caur banku veiktie maksājumi, pauž M. Berķis-Bergs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.