Par novārtā pamestiem bērniem ziņo reti
liepajniekiem.lv
Siltajā laikā pilsētā var ievērot arvien vairāk dažāda vecuma bērnu. Nereti daudzdzīvokļu namu pagalmos un bērnu laukumos bērni atrodas bez pieskatīšanas vai kopā ar saviem brāļiem vai māsām. Likums paredz, ka bērnus līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.
Tiesa – ne vienmēr vecāki to ievēro. Tāpat arī vecāki bērni laiku pa laikam pilsētā sastopami nepieskatīti, lūdzot ēdienu vai naudu, par ko vecāki pat nav informēti.
Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Vārpiņš portālam atzina, ka izsaukumus par nepieskatītiem bērniem pilsētā policija patlaban saņem vidēji vienu reizi mēnesī.
“Situāciju varētu dēvēt par salīdzinoši labu,” skaidro K.Vārpiņš: “Vairāk šī problēma aktualizējas gada siltākajos mēnešos, izteiktāk tieši skolēnu brīvdienu laikā.”
Pašvaldības policija atgādina, ka vecākiem noteikti vajadzētu zināt, kur, ar ko un cik ilgi viņu bērni atrodas, kā arī atgādināt bērniem par dažādiem drošības jautājumiem, kā piemēram, ielas šķērsošanu, nedošanos līdzi svešiem cilvēkiem, utt.
“Taču, ja kāds no sabiedrības locekļiem pamana, viņaprāt, nepieskatītu bērnu, vislabāk ir pajautāt pašam bērnam, vai apkārtnē ir vecāki, vai nav apmaldījies. Noteikti bērnu nekur nevajag vest, bet palikt uz vietas un zvanīt policijai uz tālruni 112 vai 63420269,” skaidro K.Vārpiņš.
Par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības, vecākus vai personas, kas viņus aizstāj, var saukt pie administratīvās atbildības.
Labklājības ministrija ir sagatavojusi septiņus soļus, kā rīkoties, ja uz ielas pamanāt mazu, nepieskatītu bērnu:
1. solis. Novērtē, vai bērnam nepieciešama palīdzība. Ja viņš izskatās nobijies vai noraudājies, pieej klāt un pajautā, vai ir nepieciešama palīdzība. Ja bērns saka ”nē”, tas vēl nenozīmē, ka ar viņu viss ir kārtībā. Bērns var būt sabijies no sveša cilvēka uzmanības.
2. solis. Ja redzi bērnu, kurš izskatās līdz septiņu gadu vecumam, noskaidro viņa vecumu, jo Latvijā likums aizliedz bez uzraudzības atstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam. Pat ja šobrīd bērns izskatās priecīgs, viņš jau nākamajā brīdī var nenovērtēt kādus riskus uz ielas vai citur.
3. solis. Izvērtē vietu, kur bērnu redzi, un diennakts laiku. Ja bērns atrodas bīstamā vai vientulīgā vietā vai viens tumšā diennakts laikā, tie ir papildu faktori, lai iesaistītos.
4. solis. Pajautā, vai bērns zina, uz kurieni dodas, un vai zina, kur tas atrodas.
5. solis. Ja bērns atbild nenoteikti, pavaicā, vai vajag piezvanīt kādam viņam tuvam cilvēkam – mammai, tētim, vecvecākiem, skolotājai.
6. solis. Ja bērns atbild nenoteikti, pavaicā, vai bērns jūtas labi. Var gadīties, ka viņam nepieciešama medicīniskā palīdzība.
7. solis. Ja bērns patiešām ir apmaldījies vai arī viņam nav septiņi gadi, paliec kopā ar bērnu, kamēr atbrauc viņa tuvinieki. Ja tas nav iespējams, izsauc policiju un sagaidi viņu atbraukšanu.
Padoms! Ja ir neērti iet klāt bērnam publiskā vietā (īpaši vīrieši dažkārt baidās, ka viņus noturēs par uzmācīgiem tipiem), var pirms tam skaļi apvaicāties apkārtējiem, vai kāds pieskata šo bērnu. Arī tālāk situāciju var risināt kopā, tikai svarīgi, lai ”kolektīvā atbildība” nebeidzas ar to, ka bērns pazūd no redzesloka.