“Tas, ka palielinās Liepājas tiesā saņemto parāda lietu skaits, uzskatāmi rāda, ka ekonomiskā situācija pasliktinās,” saka Liepājas tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže. “Bankas, kredīta un līzinga kompānijas, arī privātpersonas ir devušas kredītus, iedzīvotāji tos ņēma, bet tagad, treknajiem gadiem beidzoties, ne vienam vien ir aizvien grūtāk samaksāt kredītu un augošos soda procentus. Naudas devēji grib atgūt aizdoto, bet, ja cilvēks kādu iemeslu dēļ vairs nav spējīgs maksāt un nav reaģējis uz brīdinājumiem, tiesā nonāk prasības pieteikums par saistību izpildi.”

Tiesnesis norāda, ka lietu skaits šā gada 11 mēnešos, salīdzinot ar visu pērno gadu, palielinājies par 217 procentiem! Tas nozīmē, ka tiesai ir divreiz vairāk darba tikai parāda piedziņas lietu dēļ vien un deviņi tiesneši, kas izskata šīs civillietas (un vienlaikus arī citi tiesas darbinieki), par darba trūkumu nevar sūdzēties. Priekšsēdētājs pauda pamatotas bažas, ka lietu skaita palielinājuma dēļ pagarināsies lietu izskatīšanas termiņi, un nākamgad lietu skaits, visticamāk, turpinās palielināties. Parāda lietas tiesā izskata rindas kārtībā.

Liepājas tiesas tiesneses Indras Pelnēnas ikdiena cieši saistīta ar dažāda veida civillietu, arī parāda piedziņas lietu izskatīšanu. Viņa pastāstīja, ka pēc izskatāmajām lietām skaidri redzams, ka tiešām daudzi liepājnieki un rajona iedzīvotāji ir parādā bankām, kredītuzņēmumiem un dažādiem citiem pakalpojumu sniedzējiem. Kādi ir iemesli, kādēļ netiek maksāts par pakalpojumiem vai atmaksāti aizdevumi?

Iesniegtajos prasības pieteikumos iemesli, kādēļ parādnieks nemaksā, neparādās, bet, uzklausot atbildētājus tiesas sēdēs, var secināt, ka ne visi parādnieki ir ļaunprātīgi nemaksātāji. Palielinoties inflācijai un samazinoties ienākumiem, cilvēks vispirms tērē naudiņu savām ikdienas vajadzībām: iegādājas pārtiku, uztur un skolo bērnus, samaksā par dzīvokli (pakalpojumu cenas aug!) utt., bet, ja arī kas paliek pāri pēc šiem izdevumiem, vienkārši nepietiek kredītsaistību dzēšanai. Bieži vien ģimenē ir tikai viens pelnītājs. Jāņem vērā situācija darba tirgū – cilvēki pašlaik tiek atlaisti no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, uzņēmumi tiek arī likvidēti vai kļūst maksātnespējīgi, un tādējādi cilvēks iekļūst riska zonā, jo citu darbu atrast nav viegli, ienākumu līdz ar to nav. Ir gadījumi, kad viens kredīts tiek ņemts, lai segtu iepriekšējo.

I.Pelnēna saka: “Civillietās redzams, ka ir parādnieku kategorija, kas nereaģē uz piedzinēju sūtītajām brīdinājuma vēstulēm un aizmirst savas noslēgtās saistības, kaut gan labāk būtu sazināties ar piedzinēju un, iespējams, par kaut ko vienoties. Cerēt, ka parāda piedzinējs liksies mierā un parādu neatprasīs, ir naivi. Saistības būs jāpilda, parāds jāatdod.”

Runājot par parāda lietām, tiesnese vēl atgādināja veco, labo, bieži dzīvē pārbaudīto patiesību: “Kurš galvo, tas maksā.” Proti, ja kredīta devējs prasa galvotāja parakstu, tad galvotājam uzmanīgi jālasa līgums un ir jārēķinās, ka otra ņemtais kredīts var kļūt arī  par viņa ļoti nopietno rūpi. Riski jāizvērtē katram pašam.

Viedokļus par kredītiem, to veiksmīgu vai neveiksmīgu apmaksu, kā arī citu cilvēku pieredzi un viņu ieteiktos kredītņemšanas principus lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12.decembra numurā.

Uzziņai
Parāda lietas Liepājas tiesā