Uzmanība pēdējo klašu skolēniem

Jauno mācību gadu Liepājas vispārizglītojošajās skolās uzsāks 791 pirmklasnieks (dati 27.08.), un tas ir par aptuveni 20 bērniem vairāk nekā pērn, ar skaitļiem iepazīstina Izglītības pārvaldes Pedagoģijas nodaļas vadītāja Baiba Bolšteina.

Savukārt uzsākt mācības vidusskolas posmā plāno 508 jaunieši. Arī šis rādītājs ir nedaudz kāpis – 10. klasē ir par 10 audzēkņiem vairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Divās izglītības iestādēs gan 10. klases skolēnus vairs neuzņem – Dzintara un Rietumkrasta vidusskolā, jo reorganizācija paredz izglītības iestādes pakāpes maiņu uz pamatskolu.

Runājot par pedagogiem, B. Bolšteina stāsta, ka aktuālas vakances ir vienā skolā – Rietumkrasta vidusskola meklē sākumskolas pedagogu, datorikas un ķīmijas skolotājus.

Izglītības pārvaldes pārstāvei zināms, ka

viņu aiziešanas iemesli ir dažādi – kāds mainījis nozari, kāds pārgājis uz citu skolu.

Brīvas darba vietas ir pirmsskolas izglītības iestādēs: “Sprīdītī” vajadzīgs sākumskolas pedagogs, “Kāpēcītī” – sporta, mūzikas skolotājs un asistents, “Liedagā” – mūzikas skolotājs.

Bet uz visa fona vakanču ir maz, turklāt vairākās nav vajadzības pēc pilnas darba likmes.

B. Bolšteina atgādina, ka arī pagājušajā gadā, salīdzinot Liepāju ar pārējām valstspilsētām, pedagogu vakanču bijis maz.

“Skolas izlīdzas ar saviem resursiem, pierunā arī bijušos kolēģus, tos, kas aizgājuši pensijā, atnākt pastrādāt uz dažām stundām. Jo pedagogus veselām slodzēm meklē maz.”

Uz jautājumu, vai ieplūst arī jaunie pedagogi, papildinot esošo skolotāju saimi, B. Bolšteina norāda, ka precīzāki dati būs zināmi septembrī, bet šāda tendence diemžēl nav vērojama.

“Ja pirmsskolās jauni pedagogi ir, tad skolās ataudze tik raiti nenotiek.”

Šajā mācību gadā turpinās vienotas skolas (pāreja uz mācībām valsts valodā) pieejas ieviešana. No 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks arī 2., 5. un 8. klases skolēni.

Tā kā tie ir bērni, kuri jau pagājušajā mācību gadā to piedzīvojuši, jo pāreju īstenoja 1., 4. un 7. klasē, tad šā brīža reforma, iespējams, būs “nesāpīgāka”.

B. Bolšteinas rīcībā ir informācija, ka patlaban visiem skolotājiem, kuri strādā skolā, valsts valodas zināšanas ir atbilstošā līmenī.

“Kad Valsts valodas centrs atkal veiks pārbaudes, mums ziņu nav, jo ar šādu informāciju netiekam iepazīstināti.

Tas notiek nesaskaņoti ar mums. Iespējams, šogad arī pārbaudes būs.”

Kam šajā mācību gadā veltīs pastiprinātu uzmanību, ir centralizētie eksāmeni. Jo novērtējuma slieksnis tiks celts – pamatskolā tie būs jau 15%, bet vidusskolā – 20%.

“Pie tā mums ir daudz jāstrādā, lai nebūtu jauniešu, kuri paliek uz otro vai trešo gadu. Diemžēl ir skolēni, kuri palikuši 9. klasē trešo reizi nenokārtotu eksāmenu dēļ. Liela daļa no viņiem ir pārgājuši tālmācībā, un uz parasto skolu vairs nenāk,” stāsta Izglītības pārvaldes pārstāve.

Novadā vēl meklē skolotājus

“Dienvidkurzemes novads nav izņēmums, arī mums trūkst pedagogu, taču ļoti ceram, ka līdz mācību gada sākumam būs rasti risinājumi,” situāciju iezīmē pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Līga Lasmane.

Interneta vietnē esiskolotajs.lu.lv, kur publicē vakances, darba piedāvājums ir skolotājiem trīs Dienvidkurzemes skolās.

Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskolā aicina darbā spāņu valodas skolotāju sākumskolas posmā (2 kontaktstundas nedēļā). Vaiņodes vidusskolā trūkst matemātikas skolotāja pamatskolas un vidusskolas klasēs (16 kontaktstundu). Dzērves pamatskolā – divas vakances: matemātikas skolotājs (16 kontaktstundas), dizaina un tehnoloģiju skolotājs (9 kontaktstundas). 

L. Lasmane apliecina, ka Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskolā trūkst ne tikai svešvalodu skolotāja, bet arī pirmsskolas izglītības iestādes mūzikas skolotāja un speciālā pedagoga.

“Krotes Kronvalda Ata pamatskolā izaicinājums ir atrast ģeogrāfijas, matemātikas un dabaszinību skolotāju; Pāvilostas pamatskolā – angļu valodas skolotāju; Dzērves pamatskolā – matemātikas skolotāju; Nīcas vidusskolā – matemātikas skolotāju; Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā – ķīmijas skolotāju,” viņa uzskaita.

Sabiedrība pastiprinātu uzmanību velta vidusskolām, precīzāk – vai ir pietiekami skolēnu, kuri pēc pamatskolas turpina mācības 10. klasē? No viņiem atkarīga skolas nākotne – ja vidusskolēnu nebūs, iestādi pārveidos par pamatskolu.

“Šogad novērojam, ka interese par mācībām 10. klasē ir mazāka. Esam nokomplektējuši 10. klases visās novada vidusskolās,”

L. Lasmane informē, ka Aizputes vidusskola ir saņēmusi 18 pieteikumu uz 10. klasi, Vaiņodes vidusskola – 15, Nīcas vidusskola – 15, Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskola – 40, bet Dienvidkurzemes 2. vidusskola – 30.

Arī 1. klases ir nokomplektētas visās Dienvidkurzemes vispārizglītojošajās skolās.

Viskuplākais pirmklasnieku skaits būs Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā – 132 skolēni. Mazākais 1. klases skolēnu skaits būs Pāvilostas pamatskolā, tur šobrīd iestāde saņēmusi piecu vecāku iesniegumus.

Vai šobrīd visās skolās un pirmsskolas iestādēs ir vadītāji? Meklēja vairākās, jo līdzšinējie aizgāja.

“Esam veiksmīgi mācību gada beigās atraduši direktori gan Priekules vidusskolai, gan Dienvidkurzemes 2. vidusskolai,” L. Lasmane gandarīta par šo atrisinājumu, bet Nīcas vidusskolai vēl nav jauna direktora, jo tikko noslēdzās konkurss pieteikumu saņemšanai no pretendentiem.

Tālāk sekos viņu izvērtēšana, lai atrastu visatbilstošāko kandidātu. “Pirmsskolas izglītības iestādēs ar vadītājiem situācija ir ļoti laba, jo katrai ir savs vadītājs.”

Jauns priekšmets

No jaunā mācību gada visās vispārizglītojošajās vidusskolās un profesionālajās vidējās izglītības programmās būs jāapgūst Valsts aizsardzības mācība (VAM).

To izglītības iestādēs īstenos jaunsargu instruktori pēc Jaunsardzes centra izstrādātas mācību programmas un skolēnu mācību snieguma vērtēšanas kārtības.

Trīs izglītības iestādēs – Nīcas vidusskolā, Liepājas Liedaga vidusskolā un Liepājas Valsts tehnikumā (LVT) – VAM pasniegs Iveta Razma-Lībeka.

Tikai vienā no minētajām skolām VAM būs pilnīgs jaunums – Nīcas vidusskolā, jo abās pārējās skolas vadība jau iepriekš bija noteikusi VAM kā obligātu mācību priekšmetu, tiklīdz bija iespēja.

I. Razma-Lībeka stāsta, ka VAM vidusskolās apgūs 10. un 11. klases skolēni, savukārt LVT – 2. un 3. kursa audzēkņi.

VAM tiks integrēts divos mācību gados, un viena mācību gada laikā ir plānotas septiņas nodarbības.

“Mēs tiksimies – reizi mēnesī, izņemot septembri un janvāri, un tā būs viena vesela diena – astoņas mācību stundas. Tas nenotiks brīvdienā, bet kādā no darba dienām, ko izglītības iestādes būs pašas ieplānojušas mācību stundu grafikā.

Instruktoram sadarbība ar skolām ir ļoti būtiska, lai kopīgi atrisinātu dažādus jautājumus, – par telpām, kur mācīties, par to, kur palikt lietus gadījumā, utt.

Līdz šim viss bijis ļoti veiksmīgi,” atzīst I. Razma-Lībeka.

VAM mācību priekšmeta izvirzītais mērķis ir veicināt patriotismu un sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas.

To apliecina arī jaunsargu instruktore: “Pamatuzdevums ir – lai brīdī, ja notiek kāda krīzes situācija, jaunietis būtu rīcībspējīgs un mobils. Krīze ir arī, piemēram, vētra, elektrības zudums, nelaimes gadījums, un ir svarīgi šādā brīdī neapjukt un spēt rīkoties.

Katrs no jauniešiem ir kā maza šūniņa, un, ja katrā no viņiem būs šīs zināšanas, mēs visi kopā, jau kā sabiedrība, būsim daudz organizētāki un lielāks spēks.”

I. Razma-Lībeka, runājot par VAM saturu, ieskicē, kas jauniešiem tiks mācīts: “Nodarbības, manuprāt, ir ļoti interesantas un, vērojot, kā tās uzņem jaunieši, arī viņiem šķiet saistoši. Piemēram, tiek iepazīstināts ar karavīra ekipējumu, vērtībām, standartiem.

Liela daļa no mācībām ir topogrāfija, kurā skolēni iepazīst kartes struktūru, viņi mācās strādāt ar kompasu, noteikt direkcijas leņķi, azimutu dabā, paši orientējas gan pēc kartes, gan sastādītā maršruta. Tās ir lietas, kas īstenībā var noderēt tālākajā dzīvē arī tad, ja neizvēlies savu nākotni saistīt ar militāro sfēru.”

VAM pieskaras arī Latvijas valsts vēsturei, ir sakaru apmācības jeb rāciju pareizs lietojums, tāpat šaušanas apmācības ar pneimatisko ieroci utt.

I. Razma-Lībeka ir saskārusies ar dažādu jauniešu attieksmi pret VAM. Ir arī tādi, kas apmulsuši un pat savā ziņā dusmīgi, jo sākotnēji neredz, kādēļ tas būtu jāapgūst, ja plāno kļūt, piemēram, par programmētāju.

“Tas ir lielākais apbalvojums instruktoram – redzēt, kā jaunieši izaug savās zināšanās un maina attieksmi. Nu jau, kad mēs esam skolās, bērni pie mums ir pieraduši, pretenziju praktiski nav un nav arī šādu personīgu protestu. Viņi ir atvērti un gatavi mācīties. Arī jaunieši no mazākumtautību ģimenēm ir ieinteresēti un centīgi šī priekšmeta apguvē.”

Tā kā publiskajā telpā ir pietiekami daudz informācijas par to, kas ir VAM, kas šajā mācību priekšmetā tiks mācīts, iebildumus no jauniešu vecāku puses I. Razma-Lībeka nejūt.

“Mēs arī domājam par to, lai bērns aizietu mājās priecīgs, apmierināts, tādējādi nododot tālāk vēsti, ka viss ir labi.”

Pēc abiem VAM mācību gadiem audzēkņiem ir iespēja piedalīties VAM nometnē. Patlaban tā ir 23 dienu nometne militārajos poligonos, kurā jaunietis nostiprina savas zināšanas un iegūst jaunas.

Daudz padziļinātāk tiek apgūtas lauka kauju iemaņas, šaušanas nodarbības un, kas ir liels ieguvums jaunietim, – tiek mācīta pirmā palīdzība un izsniegta apliecība par kursa apguvi, kas ir derīga gan autoskolās, gan citos kursos, kur tas nepieciešams.

“Skolas ir izmisušas”

Intervija ar nodibinājuma “Iespējamā misija” valdes locekli Jūliju Milleri.

– Kāds patlaban ir “Iespējamās misijas” piedāvājums?

– Turpmākos gadus “Iespējamā misija” piedāvās divas Līderības attīstības programmas pirmsskolas skolotājiem un STEM* skolotājiem.

Tas nozīmē, ka ik gadu mēs aicinām augsti motivētus un kvalificētus jomas profesionāļus kļūt par skolotājiem, kuriem jau ir augstākā izglītība atbilstošā nozarē, piemēram, inženieris skolā pasniegs fiziku.

– Vai pašvaldības apmaksā mācības skolotājiem?

– Lielāko daļu izmaksas sedz uzņēmēji, kuri atbalsta “Iespējamo misiju”. Attiecībā uz STEM skolotājiem, galvenā partnere ir energokompānija “Enfit”. Savukārt pašvaldības piedalās ar līdzfinansējumu.

Topošajiem skolotājiem dalība programmā ir bez maksas, turklāt papildus tiek saņemta stipendija divu gadu garumā.

– Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Rīgas Tehnisko universitāti un energokompāniju “Enefit” sākat STEM mācību jomas skolotāju programmu.

– Pavasarī informatīvās kampaņas laikā programmas interesentu skaits kopumā visos reģionos sasniedza gandrīz 2000.

Šogad koncentrējāmies uz Latgali un Kurzemi, jo tur vērojams pedagogu trūkums tieši STEM mācību priekšmetos. Tādēļ izlēmām visus savus resursus veltīt diviem reģioniem.

Lielāka atsaucība tomēr bija Kurzemē.

– “Iespējamo misiju” reģistrēja 2008. gadā. Kopš tā laika jūsu studentu kļūst vairāk vai mazāk?

– “Iespējamās misijas” loma nekad nav bijusi risināt pedagogu trūkumu. Mūsu redzējumā skaitam nav nozīmes, tādēļ ka mēs sagatavojam skolotājus–līderus, kuri palīdz notikt pārmaiņām izglītībā.

Mēs, organizācija, apzināmies, ka skolotāju profesija sabiedrībā tiek vērtēta kā ļoti izaicinoša gan skolēnu un vecāku attieksmes dēļ, gan darba slodzes, atalgojuma un citu apstākļu dēļ.

Tomēr no savas pieredzes redzam, ka vienmēr mūsu programmā ir bijusi iespēja atlasīt motivētākos kandidātus, kuriem ir tādas kvalitātes, kādus mēs vēlamies redzēt skolotājus.

Tāpat bērni var būt izaicinoši, bet atslēga lielākoties vienmēr būs skolotāju pieejā.

Es saprotu, ka viņi nav vainīgi pie savas uzvedības, jo lielākoties tai ir, kā saka, kaut kas apakšā.

Mums ir nopietna atlase, un to daudzi neiztur, ņemot vērā, kādi ir mūsu atlases kritēriji un augstas kvalitātes prasības.

– Kur pamatā aiziet strādāt misijas absolventi?

– Mūsu kopienu veidu vairāk nekā 200 Līderības attīstības programmas absolventu, no kuriem aptuveni 70% vēl aizvien strādā izglītības nozarē par skolotājiem, metodiķiem, direktoru vietniekiem un direktoriem.

Mūsu absolventu vidū ir arī skolu dibinātāji, eksperti izglītības tehnoloģiju uzņēmumos un publiskajā pārvaldē.

Vismazāk misijas programmas absolventu ir Latgalē, bet kopumā mūsu skolotāji labi pārklāj Latvijas teritoriju un labi aizpilda pedagogu vietas izglītības iestādēs.

– Vai sagatavojat viņus tā, ka spēj mācīt padziļināti?

– Viņi ir nozares eksperti un zina ne tikai teoriju, bet tās pielietošanu reālajā dzīvē; tā ir viena no galvenajām lietām, kas skolēnus aizrauj mācību stundās.

Atlasot pretendentus, skatāmies iegūto bakalaura, maģistra grādu, un, saņemot intensīvu atbalstu divu gadu garumā, skolotājs turpina izglītot bērnus un jauniešus jomā, kurā ir profesionālis.

Piemēram, mūsu programmas fizikas skolotāji paši ir inženieri un tēmas zina dziļi, ne tikai teorētiski.

Būdama trīs bērnu mamma, sapņoju, lai maniem bērniem skolotāji būtu “Iespējamās misijas” absolventi. Viņi ne tikai pārzina mācību saturu, bet arī ir savas jomas entuziasti, viņus interesē tas, ko paši dara.

– Tā ir, ka visvairāk no STEM mācību skolotājiem trūkst ķīmiķu?

– Gandrīz visos mācību priekšmetos trūkst skolotāju. Pašvaldības publicē gan matemātikas, gan fizikas, ķīmijas, dabaszinātņu, inženierzinātņu skolotāju vakances. Problēma ir liela, un skolas ir izmisušas.

Savukārt skolotāji, cenšoties aizvietot trūkstošos kolēģus, ir noguruši.

* Zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika (no angļu: Science, Technology, Engineering, Mathematics)

Uzziņai

2024./2025. mācību gadu uzsāks*

Pedagogi:

• skolās – 767 (bez privātām iestādēm);
• pirmsskolās – 528 (bez privātām iestādēm).

Bērndārznieki:

• pašvaldības dibinātās pirmsskolās – 3579;
• privātās pirmsskolās – 43.
• No kopējā skaita 35 izglītojamie ir ukraiņi.

Skolēni:

• pašvaldības dibinātās skolās – 8031;
• privātās iestādēs – 223.
• No kopējā skaita 61 izglītojamais ir ukrainis.

* Dati augusta sākumā.

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

Uzziņai

Būtiskākās izmaiņas Liepājas izglītības iestādēs:

– Turpinās vienotas skolas (pāreja uz mācībām valsts valodā) pieejas ieviešana.

– Visās vispārizglītojošās vidusskolās un profesionālajās vidējās izglītības programmās būs jāapgūst Valsts aizsardzības mācība.

– Ezerkrasta sākumskolu pievieno Raiņa vidusskolai.

– Pakāpi no vidusskolas uz pamatskolu maina Rietumkrasta un Dzintara vidusskola, līdz ar to 10. klasi vairs neuzņem.

– Raiņa vidusskola uzsāks īstenot vidusskolas tālmācības programmu, un tā būs vienīgā skola Liepājā ar šādu programmu.

– Rietumkrasta vidusskolā vienā 1. klasē izglītības programmu apgūs pēc montesori pedagoģijas pamatprincipiem, savukārt Centra sākumskolā viena 1. klase mācīsies ar padziļinātu mūzikas apguvi.

– Izglītības iestādes uzsāks izmantot izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmu RUMIS. Tā veic izglītības resursu, primāri, datortehnikas, uzskaiti un izsniegšanu izglītojamiem mācībām, tostarp mācībām mājās.

– Reorganizētas piecas pirmsskolas izglītības iestādes: “Gailītis” un “Gulbītis” pārtapa par pirmsskolas izglītības iestādi “Brīnumzeme”; “Liesmiņa”, “Margrietiņa” un “Sauleszaķis” izveidoja jaunu iestādi “Saulespuķe”.

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

Es domāju tā: Kad pēdējo reizi bijāt kādā mācību iestādē?

Solveiga Logina – strādā:

– Neatceros, kad… Mazbērni dzīvo citā pilsētā, un uz dārziņu viņus neesmu vedusi. Pati pēdējo reizi esmu bijusi augstskolā pirms vairākiem gadu desmitiem… Zinu, ka tagad daudzi vecāki satraucas par jauno pārbaudes sistēmu, ka nevarēs pārlikt kaut kādus pārbaudes darbus. Kad pati biju bērns, 1. septembri gan gaidīju, gan negaidīju.

Jānis Gulbis – seniors:

– Man ir mazbērni, un dažreiz viņus vedu uz bērnudārzu vai atpakaļ uz mājām. Tagad bērnudārzi izskatās un ir vienkārši fantastiski. Pats mācījos Durbē. Dažas reizes esmu nobraucis garām… Atceros, ka kādreiz 1. septembri gaidīju ar lielu satraukumu. Tagad reizēm izskatās, ka 1. septembris kļuvis tāds ārišķīgs. Mēs savā laikā skolotājai aiznesām katrs pa asterei un bija labi.

Kaspars Rieksts – strādā:

– Aizvadītajā mācību gadā biju sava bērna skolā. Nāk 1. septembris, un bērnam stress. Es viņam jau pusi vasaras atgādinu, cik dienas atlikušas līdz 1. septembrim. Lai viņš ir gatavs, ka septembrī būs jāiet uz skolu. Savādāk nevar. Ja šodien pateikšu, ka rīt jāiet uz skolu, tad būs šoks. Savu skolas laiku atceros ar labām domām. Labāk mācīties, jo tas vieglāk nekā strādāt. 

Inta Genese-Plaude – pasniedzēja:

– Vakar, jo biju aizgājusi uz savu darba vietu – augstskolu. Sajūta tagad ir tāda priecīgi gaidoša. Ceru, ka no jauna uzņemto studentu skaits būs nokomplektēts un labs. Turpinās papildu uzņemšana. Es mācījos Grobiņas vidusskolā un šad tad braucu tai garām. Ik pa laikam mums notiek skolas salidojums, un vienmēr to apmeklēju. Kaut kad drīz atkal jābūt. Ar skolu man saistās gaišas atmiņas.

Elīna Rekoviča – māmiņa:

– Pēdējo reizi aizvadītā mācību gada beigās gan skolā, gan dārziņā, jo tur mācās bērni. Mans vīrs ir skolotājs. Pašai 1. septembris tagad vairāk saistās ar to, ka bērniem sāksies jauns mācību gads. Jāsagādā viss nepieciešamais, jāaizved pie friziera. Mums ģimenē tiešām sajūta, ka jauns gads sākas 1. septembrī, ne 1. janvārī. Es pati bērnībā ļoti nepacietīgi gaidīju skolas sākumu!