Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un ugunsdzēsības Latvijā 153.gadadienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau septīto gadu pēc kārtas 17.maijā rīko Atvērto durvju dienu visās VUGD daļās un posteņos, kā arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas Praktisko mācību nodaļā.

Liepājā varēja ciemoties gan Liepājas 1.daļā un Liepājas 2.daļā, gan arī Liepājas 1.daļas postenī un Liepājas 2.daļas postenī.

Pāris stundu laikā vien – līdz pēcpusdienai – VUGD daļas un posteņus Liepājā bija apmeklējis aptuveni pustūkstotis interesentu, portālam pastāstīja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Anete Strazdiņa: ”Līdz pulksten 19 pie mums var turpināt ciemoties, esam atvērti, bet kopumā Liepājas četros depo jau bijuši ap 500 apmeklētāju.”

Taujāta par apmeklētājiem, viņa teic: ”Gan lielāki un mazāki bērni no izglītības iestādēm, gan arī citi interesenti.”

Glābēji mazos un lielos apmeklētājus iepazīstina ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, izrāda ugunsdzēsēju depo un parāda VUGD tehniku, kā arī ļauj izmēģināt un pielaikot ugunsdzēsēju aizsargtērpu, sniedz atbildes uz jautājumiem, atgādina par drošību un pastāsta par iespējām nākotnē kļūt par ugunsdzēsēju glābēju.

Atskatoties vēsturē, varam uzzināt, ka antīkajā pasaulē ugunsdzēsējs kā profesija nepastāvēja – ja izcēlās ugunsnelaime, tad ar to cīnījās visi kopā. Cilvēki parasti nostājās rindā, izveidojot ķēdi no ūdens ņemšanas vietas līdz degošajai vietai. Viņi padeva spaiņus ar ūdeni no rokas rokā līdz tie nonāca pie pēdējā cilvēka, kura uzdevums bija mēģināt nodzēst uguni.

1666.gadā izcēlās Lielais Londonas ugunsgrēks, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 13 000 ēkas, to skaitā arī Svētā Pāvila katedrāle. Pēc šīs traģēdijas angļi izgudroja rokas sūkņus, lai varētu ūdeni pa šļūtenēm sūknēt līdz uguns skartajai vietai. Iedzīvotāji sāka apvienoties brīvprātīgās ugunsdzēsēju komandās un biedrībās. Viņi arī algoja speciālu zvanītāju, kurš naktīs apstaigā pilsētu, lai laikus konstatētu un brīdinātu cilvēkus par ugunsgrēku. Pilsētnieki ziedoja arī naudu, lai nodrošinātu šīs komandas ar nepieciešamajām ierīcēm.

Drīz vien apdrošināšanas kompānijas izveidoja savas ugunsdzēsēju komandas, kuras devās dzēst apdrošinātās ēkas. 1835.gadā Ņujorkā tika izveidota pirmā ugunsdzēsēju patruļa, kuras četriem ugunsdzēsējiem maksāja algu – katram 250 dolārus gadā. Gadu vēlāk šajā patruļā strādāja jau 40 cilvēku, un iedzīvotāji to sauca par ugunsdzēsības policiju. 1855.gadā Ņujorkā tika uzcelts arī pirmais ugunsdzēsēju tornis. Mūsdienās teju vai visās valstīs ir ugunsdzēsēju vienības. 

Latvijā pirmā pilsētas ugunsdzēsēju komanda tika nodibināta Daugavpilī 1845.gadā uz policijas ugunsdzēsēju komandas bāzes. 1864.gada nogalē pilsoņu grupa Ivana Himillera (sabiedrisks darbinieks, arī Rīgas Latviešu biedrības līdzdibinātājs) vadībā sāka veidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, un jau 1865.gada 17.maijā Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda pirmo reizi izbrauca uz ugunsgrēku Vecrīgā.

Kopš Latvija ir NATO un Eiropas savienības dalībvalsts, VUGD piedalās Eiroatlantiskā katastrofu palīdzības koordinēšanas centra, kā arī Civilo ārkārtējo situāciju direktorāta un ANO Humanitārās palīdzības koordinācijas biroja programmās. Latvijas VUGD ir iekļauts Eiropas valstu glābšanas dienestu sastāvā.

11Skatīt galeriju