Linda Kilevica, Liena Rimkus
"Kurzemes Vārds"
Ko šeit varam saņemt un baudīt, izņemot simtgadīgu koku paēnu un jūras šalkas, vai varam justies brīvi un drošībā?
Suns ir stingri brīdināts
Bērnu smiekli un asaras par to, ka gribas divus saldējumus viena vietā un pašūpoties vēl, un smiltīs pie jūras pili uzcelt mijas ar suņu rejām tālumā, kad pamanīta vāvere. Te pēkšņi, matiem plīvojot, kāds garām aizripo uz riteņota dēļa vai skrejriteņa.
Tieši šāda ir ikdiena parkā pie jūras. Vieta atrodas katram, tomēr vai visi var mierā līdzās pastāvēt?
Kā liepājnieki, tā pilsētas viesi, ejot uz jūru, labprāt ņem līdzi arī suņus, jo galu galā – neba mīluli staidzinās pa asfaltu, lai taču izskrienas un ļaujas “ausis vējā plīvo brīvi” lozungam.
Izrādās, ne visi zina, ka cilvēka labākajam draugam ausis plivināt ļauts tikai noteiktās zonās pie jūras.
Turklāt parkā suns drīkst atrasties tikai pavadā.
Pagājušajā nedēļā sociālajā vietnē “X” liepājniece Kristiana dalījās ar rūgto pieredzi Liepājas pludmalē: “Kurš tikko saņēma sodu, jo februāra mēnesī tukšā pludmalē nogāja 100 metrus ar suni?”
Rezultātā gan saimniece ar suni vārdā Puravs saņēmuši vien brīdinājumu. “Pieredze interesanta. Tas notika Dienvidrietumu pludmalē, 20 metrus no Vaiņodes ielas ieejas, burtiski 20 metrus no zonas, kur drīkst iet ar suni. Vienkārši iedomājos, ka šādi ātrāk nonāksim galamērķī, izvēlējos īsāko ceļu, un
policija ar auto bija klāt. Tik ātri, ka nedaudz pat sabijos,”
sieviete atminas notikušo.
“Puravs bez pavadas bijis tikai dziļos mežos. Pie jūras – nekad, īpaši pilsētas pludmalē,” viņa raksta.
Lai noskaidrotu, ko domā citi suņu īpašnieki, dodamies uz Jūrmalas parku.
“Zinu, ka ir šīs sadalītās zonas, liekas jau, ka cilvēki tās ievēro. Man gan vispār nav iebildumu, ja suņus ved pie jūras jebkurā vietā.
Galvenais, lai tos neatbrīvo no pavadas, uzmana, lai pludmalē esošajiem bērniem tie nekādi netraucē un lai savāc pēc sava mīluļa,
tas arī viss,” saka Krista, kas pusdienlaikā devusies pastaigāties ar sunīti Piksi.
“Ja gribu suni palaist izskrieties bez pavadas, braucu ārpus pilsētas. Te centrā pie jūras ejam visur, bet Hloja vienmēr ir pavadā. Tas nevienam nekādi netraucē, kāpēc lai to nevarētu darīt? Neviens nekad nav aizrādījis,” saka Darjus.
Suņu īpašnieki ir vienisprātis, ka visvairāk parkā un pie jūras pietrūkst atkritumu tvertņu, kurās izmest maisiņus ar suņu izkārnījumiem.
“Ja cilvēks savāc aiz mīluļa un tad tas sainītis jānes lielu gabalu, iespējams, viņš izvēlēsies nesavākt,”
spriež Riča saimniece.
Viņasprāt, vairāk būtu jāsatraucas par to, ka smēķētāji piegružo pludmali ar izsmēķiem, atpūtnieki – ar pudelēm un citiem gružiem.
“Pilsētā vispār ir daudzas teritorijas, kuras vajadzētu vairāk uzpasēt un kopt,” spriež Darjus. Parkā, viņaprāt, gan viss esot kārtībā.
Pusdienas zaļumos nav liegtas
“Manuprāt, ja sunim ir adekvāts saimnieks, tad drīkst visu ko,” saka rīdziniece Ilze, kas pusdienas laikā devusies pastaigā pie jūras.
“Droši vien vietējie paši nejūt to, cik jums te ir forši. Rīgas jūrmalā, man šķiet, vispār nedrīkst vest suņus, visur saliktas aizlieguma zīmes un tik daudz privātu teritoriju, kas piesātinātas ar aizliegumiem.
Liepājā jūrmala ir ļoti baudāma,”
viņa piebilst.
Cik zināms, Rīgā iespēja atlaisties zālītē ir retums, tādēļ ne vienā vien parkā manāmi pusdienotāji, kas bauda maltīti zaļumos.
Liepājas Jūrmalas parkā šāda lieta gan neesot tik pieprasīta, jo ir pietiekami daudz zaļās zonas arī citviet, daži gan šo iespēju izmanto.
“Mums te netālu ir bērnudārzs. Zinu, ka mūsu bērni ar audzītēm ne reizi vien nāk te piknikot. Paņem plediņus un bauda dabu, vēro kokus, putniņus, vāveres, lieliska iespēja, manuprāt. Kāpēc tas būtu jāliedz?
Kam tad īsti tas parks būtu domāts, ja reiz te neko nedrīkstētu?”
neizpratnē ir divu meitu mamma Līga.
Vienīgais, kas reizēm traucējot, ir smēķētāji. “Ļoti nepatīkami tie dūmi, īpaši, kad esi ar bērniem. Visi jau zina, ka nedrīkst te smēķēt, tomēr ir tādi, kuri tajā problēmu nesaskata.”
“Sen jau parkā nesmēķēju,” saka Juris, kurš ilggadējs un kaislīgs smēķētājs. Viņš atminas, kad no šīs domas atteicies pavisam.
“Viens draugs rīta agrumā gāja uz Gulbīšdīķi suni staidzināt un pie reizes uzpīpējis, tā – hop! – policija klāt, sodu izrakstīja. Nu, vai man to vajag?” viņš smejot jautā un atzīst, ka var jau izturēt to gājienu cauri parkam un uzsmēķēt nostāk.
Aptuveni šādi noris ikdienas sadzīve parkā un piejūras teritorijā. Liepājnieki atzīst, ka Jūrmalas parks ir laba brīvā laika pavadīšanas iespēja, un labprāt to izmanto.
Tirgotāji šurp neraujas
Liepājas dome tikko nākusi klajā ar saistošo noteikumu projektu, kurā paredzētas sezonālas maksas autostāvvietas Jūrmalas parka zonā.
Tas nozīmē, ka no maija līdz septembra beigām katra stunda šeit maksās vienu eiro.
Pašvaldībā skaidro, ka tas darīts pašu pilsētnieku labā, citādi bezmaksas stāvvietās tūristi nogruntējas no rīta līdz pat vēlam vakaram, liedzot iedzīvotājiem šeit piebraukt un apstāties.
Lai ļautu liepājniekiem piestāt uz laiku, piemēram, atvest atvases uz futbola treniņu, pirmā pusstunda stāvvietās būs bezmaksas.
Maksa par auto novietošanu nu veidos vēl vienu izdevumu sadaļu parka apmeklētājiem, īpaši vecākiem ar bērniem, kuriem šeit ir daudz vilinājumu tēriņiem.
Viens no tiem – tirdzniecības kioski, kur iegādāties atspirdzinājumus un remdēt izsalkumu pēc aktīvām nodarbēm.
Nekustamā īpašuma pārvalde šogad rīkoja zemes nomas tiesību izsoli Jūrmalas parkā, tika izsolītas 12 vietas.
Šoreiz pašvaldība līgumus slēdz uz visu gadu, kas nozīmē, ka nomas maksa ir jāmaksā arī ziemas periodā. Iepriekš līgumus slēdza uz tirdzniecības sezonu.
Lai kā iedzīvotājiem liktos, ka te tirgotājiem ir zelta dzīve, komersanti nebūt šurp neraujas un izsolē konkurences gandrīz nebija.
Arī pārvaldē atzīmē, ka šogad bija mazāka komersantu interese. Uz kiosku vietām pamatā pieteikušies tie tirgotāji, kas tur jau darbojas.
Četras vietas palika neizsolītas – pie Gulbju dīķa, pie veloceļa dienvidu pusē no glābšanas stacijas, pie izejām uz pludmali Vaiņodes ielas un Pērkones ielas galā, un pašvaldība martā vēlreiz mēģinās atrast nomniekus.
No astoņām izsolītajām vietām tikai uz vienu bērnu rotaļu laukumā bija pieteikušies divi pretendenti, citviet solītājam nebija ar ko sacensties.
Nomas tiesību termiņš – pieci gadi ar tiesībām to pagarināt vēl uz pieciem.
Nomnieks maksās nekustamā īpašuma nodokli 1,5% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības un nomas maksu, kas atkarībā no novietojuma ir no 410 līdz 526 eiro gadā.
Nākamgad būs jauni kioski
No 2025. gada sezonas kioskiem jāatbilst vienotām dizaina vadlīnijām, un komersantiem gada laikā Liepājas būvvaldē jāsaskaņo tirdzniecības kiosku risinājums.
Būvvalde pilsētas arhitekta Uģa Kaugura vadībā izstrādājusi tehnisko specifikāciju jeb vadlīnijas, kurās redzamas orientējošas ilustrācijas vienotam dizaina paraugam, noteiktas kopējās prasības, kā arī konstrukcijas un apdares materiāli, kas pielāgojami konkrētā komersanta vajadzībām ar pieļaujamu personificēšanu – reklāmas elementi, krāsojums –, bet nodrošinot vienotu stilistisku līdzību.
Vadlīnijās noteikti trīs dažādu dizainu un veidu kioski atkarībā no to novietojuma parkā.
Tā kā izsoles noteikumi tikko apstiprināti, jaunā dizaina kioski jāuzstāda no nākamā gada, lai uzņēmējiem nebūtu sarežģījumu uzsākt šī gada tirdzniecības sezonu.
Visās parka vēsturiskās daļas novietnēs, kopumā četrās vietās no Gulbju dīķa līdz stadionam “Daugava”, noteikumos iekļauts esošs dizaina paraugs, kas jau bijis realizēts pie Gulbju dīķa, tikai komersants šeit vairs nestrādā, stāsta būvvaldē.
Abu pārējo tipu kioski paredzēti uzstādīšanai parka aktīvās atpūtas daļā ap bērnu laukumu un pie gājēju un veloceļa.
To galvenā atšķirība ir izmēros: ~3 x 3 vai 3 x 6 metri. Citādi tie līdzīgi, par pamatu ņemot iespējami vienkāršu un viegli pielāgojamu risinājumu, kas pieļauj arī konteineru izmantošanu un paredz to kvalitatīvu krāsojumu un apdari ar koka elementiem pēc vienota dizaina standarta.
Nekustamā īpašuma pārvaldē atzīst, ka vienota dizaina kiosks uzņēmējam ir papildu pienākums un izdevumi, tāpēc arī līgumu slēdzot uz pieciem gadiem ar iespēju pagarināt, lai motivētu komersantus ieguldīt ar skaidru un garantētu iespējamo darbību vairākus gadus uz priekšu.
“Ir grūtības to visu izpildīt,”
par jaunajām prasībām saka SIA “Windrose” valdes locekle Monta Egmane.
Sarežģījumi esot ar kioska novietošanu. Tirdzniecības vieta firmai tur jau pašlaik ir, bet nākšoties visu mainīt.
Nomas maksu 410 eiro gadā uzņēmēja uzskata par adekvātu, vienīgi tagad bija jāieguldās jaunajā projektā, kas sanākot iesaldēta nauda. Viņa pieļauj, ka tāpēc arī nomas izsolēs nebija konkurences.
Maksu par tirgotajām precēm viņa uzskata par samērīgu. “Cenas mēs liekam tādas, lai var atļauties vidējais līmenis,” saka M. Egmane.
Liepājas Pašvaldības policija kārtību uzrauga arī kamerās
Vasarā Jūrmalas parks un pludmales zona ir ļoti aktīva – ir peldsezona, notiek dažādi pasākumi, vasaras brīvlaikā rotaļu laukums ir iecienīta vieta dažādu vecumu bērniem, kā arī ir atvērtas āra kafejnīcas.
Parkā sastopami ne tikai gājēji un velosipēdisti, bet arī cilvēki, kuri pārvietojas ar elektroskrejriteņiem. Parka un piejūras zonā pārvietoties ar elektroskrejriteni ir atļauts, taču ir
stingri jāņem vērā braukšanas ātruma ierobežojumi un jāpārvietojas tā, lai neapdraudētu citus cilvēkus.
Ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā aktuāla ir suņu izvešana parka un piejūras zonā – Pašvaldības policija vairākkārtīgi informējusi, ka izvest suni pastaigā drīkst, taču tam ir jāatrodas pavadā.
Izņēmums ir pilsētas oficiālās peldvietas, kur ar mājdzīvniekiem atrasties ir aizliegts neatkarīgi no tā, vai ir peldsezona vai nav.
Pludmales peldvietas ir zonas, kur gada siltajā periodā iedzīvotāji atpūšas, bērni rotaļājas pludmales smiltīs, kā arī notiek dažādas sporta aktivitātes. Lai mēs paši nodrošinātu sev tīru un patīkamu vidi, mums ir jāievēro noteikumi, jo
situācija pilsētvidē parāda, ka suņu saimniekiem ir nelāgs ieradums nesavākt aiz sava suņa.
Ziemas periodā (no 01.01.2024. līdz šai dienai) patruļu laikā fiksēti 19 pārkāpumiem tieši par suņu izvešanu pludmales peldvietu zonās (D3, D4, D6).
Tāpat Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka lietot alkoholiskos dzērienus un smēķēt parka un piejūras zonā nav atļauts.
Kopumā parka un piejūras teritorijā pārkāpumi tiek fiksēti bieži, bet ne vairāk kā citās publiskās vietās.
Šos pārkāpumus veic gan paši liepājnieki, gan tūristi.
Sabiedrības ērtībai lietotnē “Liepājas pilsēta” ir atrodami saistošās kārtības noteikumi, kā arī parka teritorijā ir izvietoti informatīvi stendi, kuros esošā informācija ir viegli uztverama un pārskatāma.
Pašvaldības policijas darbinieki parka un pludmales teritorijas apsekošanu veic vairākas reizes dienā, kā arī uzrauga kārtību, izmantojot videonovērošanas kameras.
Jāņem vērā, ka parka un piejūras teritorija ir ļoti liela, tāpēc
iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka tas, ka pastaigas laikā nav nācies sastapt pašvaldības policistus, nenozīmē, ka to tur nav.
Pašvaldības policija aicina ikvienu liepājnieku un pilsētas viesi izmantot lietotni “Liepājas pilsēta”, kurā integrēta saistošo noteikumu karte, kas noderēs, lai uzzinātu aktuālos noteikumus, dažādu objektu atrašanās vietas, kā arī būs ērta saziņai ar Pašvaldības policiju.
Informācijas sabiedrībai ir ļoti daudz. Par informācijas trūkumu nudien nevajadzētu sūdzēties.
Uzziņai
Tualetes
Ziemas sezonā – pie “Daugavas” stadiona (10–17, maksa 20 centi), bezmaksas moduļa tipa tualete veloceļa/gājēju ceļa malā aiz “Pūt, vējiņiem!” (9–18), kā arī pa vienai tualetei pludmales izejās: pie glābšanas stacijas, aiz “Pūt, vējiņiem!”, Kūrmājas prospekta galā un Roņu ielas galā.
Vasaras sezonā (no 15. maija) – visas moduļu tipa tualetes pludmales izejās, kā arī pārvietojamās tualetes liedagā; pie bērnu laukuma Jūrmalas ielas galā (atsāks darboties martā), Vaiņodes ielas galā pie veloceļa (maksas), kā arī visas moduļa tipa tualetes veloceļa/gājēju ceļa malā aiz “Pūt, vējiņiem!”.
Bērniem līdz 7 gadu vecumam maksas tualetes ir par brīvu.
Tirdzniecības kioski
- Peldu ielas galā pretī Hika ielai – SIA “Berries 2”,
- pretī parka strūklakai – SIA “Tāfele”,
- pie ieejas “Daugavas” stadionā – SIA “WINDROSE”,
- pie veloceliņa ziemeļos no glābšanas stacijas – SIA “Ozols 84”,
- bērnu rotaļu laukumā – SIA “K HOLDING” un SIA “KARGE”,
- pie veloceliņa aiz Vannu mājas – SIA “JK RENT”,
- pie veloceliņa aiz koncertdārza “Pūt vējiņi” – SIA “Black coffee”.
Dzeramais ūdens sezonas laikā pieejams brīvkrānos pie pludmales izejām.
Avoti: Liepājas pašvaldība, Komunālā pārvalde
Es domāju tā: Kas patīk, kas nepatīk Jūrmalas parkā?
Lienīte Lapsa – tulce:
– Labi, ka ir tāda vieta, kur siltos vasaras vakaros aiziet atpūsties. Staigā cilvēki, staigā suņi, un visiem labi. Daudziem patīk bruģētā, garā pastaigu taka, kas pirms kāpām. Bērnu rotaļu laukumā vienmēr dzīvība. Mazās kafejnīcas vajag, bet šķiet, ka īpaši rentablas tās nav, neraugoties uz augstām cenām. Pērnvasar bija kafejnīcas, kas biežāk bija ciet nekā vaļā.
Zane Jēkabsone-Jaunskunga – liepājniece:
– Liepājā dzīvoju tikai divus gadus un Jūrmalas parkā esmu bijusi reti. Pastaigāties vai uz kādu koncertu, arī ciemiņus esmu turp vedusi. Tā kā man Liepāja patīk, tad patīk arī parks! Taču labāk varētu būt ar tualešu pieejamību. Salīdzinot ar Eiropā redzēto, varētu būt vairāk mazo kafejnīcu.
Estera – liepājniece:
– Parks ir skaista vieta atpūtai, pastaigām. Redzu tikai plusus. Kad ciemos atbrauc mazbērni, vedu viņus uz rotaļu laukumu. Labi, ka tāds ir. Ja kaut ko gribas nopirkt vasaras kafejnīcās, lētas tās nav, bet dažu reizi kaut ko atļauties var. Lai palutinātu sevi vai mazbērnus. Iepirkšanās tur nav ikdiena. Būtu skaisti, ja šīm kafejnīcām būtu savs īpašs dizains.
Anželika Egle – omīte:
– Dzīvoju ļoti tuvu Jūrmalas parkam un turp bieži dodos pastaigās. Man ļoti patīk, kā par parku rūpējas, tur vienmēr ir sakopts. Pat nav ideju, ko vēl vairāk vajadzētu uzlabot. Viss ir. Cilvēki saka, ka mazajās kafejnīcās viss dārgs. Bet, ja par dārgu, tad nepērc! Cilvēki un pastaigās izvestie suņi labi sadzīvo. Saimnieki aiz viņiem savāc.
Monta – mājsaimniece:
– Tā kā dzīvoju Jaunliepājā, biežāk eju uz Raiņa parku. Jūrmalas parkā laikam biju pērn. Izskatījās, ka par to rūpējas un kaut kāda attīstība notiek. Raiņa parks salīdzinoši ļoti kluss. Tajā vajadzētu lielāku, labāku rotaļu laukumu bērniem. Kad biju Jūrmalas parkā, biju pārsteigta, cik vasaras kafejnīcā daudz prasīja par mazu ūdens pudelīti.