Gan pasākumos, gan ikdienā

Dome apstiprināja jaunus saistošos noteikumus par pludmales un peldvietu izmantošanu.

Attiecībā uz smēķēšanu tie stāsies spēkā, tiklīdz būs apstiprināti Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā un publicēti.

Savukārt depozīta glāžu ieviešanu deputāti pēc ilgām diskusijām komitejās un domes sēdē, kur Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji neatlaidīgi rosināja noteikt reālu termiņu un vispirms kārtīgi izrunāties ar uzņēmējiem, nolika noteikumu stāšanos spēkā uz jauno peldsezonas sākumu – 15. maiju.

Depozīta glāzes nav pilnīgs jaunums Liepājā. 2023. gadā sistēmu ieviesa festivāla “Summer Sound” rīkotāji.

Pirmais glāžu depozīta sistēmas izmēģinājuma projekts pašvaldībā pērn īstenots orientēšanās spēlēs “Liepājas pēdas Latvijā”, šogad 16. un 17. augustā – jauniešu festivālā “Kopums/Mad Liepāja”.

“Sākumā ilgu laiku veltījām, lai uzņēmējus pierunātu, jo bija lielas bažas, ka neizdosies, taču viss izdevās.

Depozītmaksas atdošana ir vissarežģītākā. Taču klienti atguva gan skaidru naudu, gan uz kartes,” pastāstīja Vides daļas Vides aizsardzības vecākā speciāliste Rita Emsiņa.

Kāpēc nevaram turpināt malkot dzērienus no vienreizlietojamām glāzēm? “Jau vairāku gadu garumā esam saņēmuši aizrādījumus no Zilā karoga nacionālās un starptautiskās žūrijas, ka neveicam nekādus preventīvus pasākumus, lai samazinātu vienreizlietojamo trauku apjomu piekrastes teritorijā, un šis būs viens no veidiem, kā mēs varētu to darīt,” skaidroja speciāliste.

Turklāt ielu tirdzniecības noteikumi no nākamā gada publiskos pasākumos aizliegs pārdot dzērienus vienreizējās glāzēs.

Ja tos pašus noteikumus neattiecina uz sezonālo tirdzniecību vasarā, tad sanāk, ka pludmales kafejnīcas īpašniekam pasākumu laikā ir jālej dzērieni depozīta glāzēs, bet ikdienā to var nedarīt.

R. Emsiņa atzīmēja, ka pašvaldības speciālisti vairākkārt tikušies ar pludmales kafejnīcu apsaimniekotājiem.

“Uzņēmēji pauduši, ka ir gatavi uzsākt depozīta trauku izmantošanu, ja to darītu visi, tomēr diemžēl visi aicinājumam nav atsaukušies,”

viņa atklāja.

Jau šovasar iesaistīties bija gatavi vairāki uzņēmēji, kas tirgojas Jūrmalas parkā. No pludmales kafejnīcu īpašniekiem tikai viens izteicis izlēmīgu atbalstu.

“Mēs bijām gatavi palīdzēt jau šajā sezonā projekta ietvaros, bet viņi nepiekrita. Nākamgad mums vairs nav iespējas finansiāli iesaistīties, bet esam gatavi runāt un darboties tālāk,” domniekiem uzsvēra vides speciāliste.

Neskaidrību vēl daudz

Pludmales kafejnīcu īpašnieki nebija ļoti runīgi, kad “Kurzemes Vārds” aicināja izstāstīt par sarežģījumiem un neskaidrībām.

Uzzinājām neoficiālu informāciju, ka vairāki uzņēmēji, kuri gribētu, lai vispirms taptu skaidra un sakārtota sistēma, bet tikai pēc tam sekotu prasības, nevēlas, lai publiski min viņu vārdus, jo baidoties no iespējamām represijām.

Atsaucās pludmales kafejnīca “Cukurfabrik’”, kas pieder “Tiamo grupai”.

Tās valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis atzina, ka, domājot par vides tīrību un ilgtspēju, depozīta trauku ieviešana ir loģisks un pārdomāts solis, taču būs vairāki izaicinājumi.

“Būs jādomā, kā sistēmu veidot vienlīdz ērtu viesiem un arī mūsu kafejnīcai gan ikdienā, gan lielākos pasākumos. Pagaidām nav skaidrības, kādā veidā trauki tiks mainīti – vai lietosim žetonus, kuponus vai būs iespēja norēķināties ar bankas karti, vai iemainīt pret monētām?

Tāpat paredzam, ka depozītsistēmas ieviešana prasīs papildu investīcijas,”

viņš pauda.

Arī atpūtas kompleksa “7. līnija” restorāna vadītāja Jevgēņija Kiseļoviene norādīja, ka uzņēmumam glāžu iegāde nozīmē papildu ieguldījumus. Visi traukus neatdos, kas nozīmē, ka būs pastāvīgi jāpiepērk.

“Problēmas saistītas ar naudas atdošanu, uzņēmumam jāparedz skaidra nauda, jāsaprot, kur to glabāt, kur samainīt monētās. Liepājā vairs nav Latvijas Bankas, kur to varēja darīt,” viņa atzīmēja.

Arī par bezskaidras naudas norēķiniem nav saprotams, kādas ir papildu izmaksas un cik ātri nauda atgriežas pie klienta.

Par ieguvumu no sistēmas viņa uzskata atkritumu samazināšanos.

“Pludmales kafejnīcu apkaime ir piesārņota ar plastmasu. Mums strādā cilvēki, kas savāc traukus no teritorijas un plašākas apkārtnes, tomēr pludmalē gruži paliek,”

teica J. Kiseļoviene.

Viņasprāt, pie ekoloģiskiem risinājumiem būs jānonāk visiem, lai cik sākumā būtu grūti. Līdz 15. maijam vēl ir laiks, lai visu noskaidrotu un sāktu darīt. 

Sākotnēji noteiktais 1. janvāris deputātam Jānim Vilnītim darīja bažas tāpēc, ka šogad ar uzņēmējiem jau piedzīvots, ka prasībām par vienota dizaina kioskiem Jūrmalas parkā vairākas reizes pārceļ termiņu.

Arī jāsaprot, vai tas būs universāls depozīts, ko var nodot jebkur, vai tikai vienā kafejnīcā, kur dzēriens nopirkts.

Salvis Roga minēja, ka sistēma labi strādā slēgtos pasākumos, bet pludmalē ir pavisam citādi.

“Tur cilvēki paņem dzērienu un dodas tālāk pa ieplānoto maršrutu, viņi neatnesīs glāzi atpakaļ uz to pašu punktu,”

viņš uzsvēra.

Tāpēc visloģiskākā būtu vienota sistēma, kas kādam ir jārada un jākoordinē.

“Mēs runājam tikai par kafejnīcām, bet esam aizmirsuši, ka pie jūras ir ļoti daudzi kafijas automāti, kuros nav depozīta. Tie konkurē ar pakalpojumu sniedzējiem jūrmalā, kuriem ir lielāki izdevumi,” vēl problēmu nosauca J. Vilnītis.

Domniekiem no Liepājas partijas nešķita, ka risinājums būtu jāatliek.

“Tur nekāda milzīga gatavošanās nav vajadzīga, vienkārši ir jāievieš depozīta sistēma. Un tiem, kas grib pludmalē strādāt, būs tas jārespektē,”

pauda Uldis Sesks.

Arī domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš atgādināja, ka lielākais atkritumu daudzums pludmalē ir plastmasa.

“Es domāju, ka mums beidzot ir jāsaņemas un jāiet uz priekšu, lai pilsēta kļūtu videi draudzīgāka,” viņš aicināja.

Uldis Hmieļevskis pieminēja, ka pastāv dažādi digitāli risinājumi depozīta atdošanai.

“Ziemas sezonā gandrīz visas pludmales kafejnīcas ir ciet. Ir astoņi – deviņi mēneši laika, mēs visu varam vēl precizēt līdz sezonas sākumam,” viņš teica.

Slinkums paiet līdz gružkastei

Cigarešu izsmēķi ir viens no biežāk sastopamajiem jūras piekrastes atkritumu veidiem. Daudzi ir neizpratnē, kā tas var būt, ja pludmales smiltis sijā. Taču uzkopšanas tehnika nevar izbraukt gar būvēm un pludmales labiekārtojumu, kur smiltīs ieput milzums izsmēķu.

To apliecina koncertzāles “Lielais dzintars” vadītāja Timura Tomsona tā sauktais vasaras eksperiments. Siltajā gadalaikā viņa sporta zāle bija trenažieri pie kafejnīcas “Cukurfabrik’”.

“Starp vingrinājumiem ir jātaisa pauzes, bet, tā kā gribas būt tīrā vietā, nolēmu to piekārtot, atbrīvojoties no dažādiem redzamiem gružiem. Tā kā visvairāk bija tieši izlietotu cigarešu filtru, nolēmu sākt uzskaiti, cik izsmēķu šajā nelielajā teritorijā es varu atrast,” viņš vēstī vietnē “Facebook”.

Pamatīgi nemeklējot, viņa bilance no jūnija vidus līdz augusta vidum bija 373 izsmēķi šai mazajā teritorijā.

“Kādi ir secinājumi? Smēķētājiem ir problēmas ar vides izglītību; populārākie gruži ir izsmēķi; lielākā daļa izsmēķu tika atrasti tieši pie kafejnīcas, bet arī sporta laukumā lietas nebija tīras;

smēķētājiem ir problēmas ar trāpīšanu gružkastē un arī slinkums paiet dažus metrus līdz tai,”

secinājis T. Tomsons.

Pašlaik smēķēšanas aizliegums pastāv tikai trīs oficiālajās peldvietās – centra un Dienvidrietumu pie jūras un Beberliņu Zilā karoga peldvietā.

Iedzīvotāji norādījuši, ka reizē ar aizliegumu ir jānorāda vietas, kur ir atļauts smēķēt, teica R. Emsiņa.

Liepājas pludmalē šogad izvietoti divi vides objekti, kas vienlaikus kalpo sabiedrības izglītošanai un ir oficiāli noteiktas smēķēšanas vietas. Tie ir pie Roņu un Vaiņodes ielas izejām. Trešā atrodas Karostā, taču ne pludmalē, bet pie autostāvvietas.

Jaunais regulējums liegs smēķēt ne tikai centra liedagā un dienvidrietumu virzienā, bet arī jūrmalā Ziemeļu priekšpilsētā un Karostā.

Tiešām tikai divas vietas smēķēšanai visā garajā pludmalē – neizpratnē bija S. Roga. R. Emsiņa pastāstīja, ka katrai kafejnīcai vēl ir norādītas vietas savā teritorijā, kur to atļauts darīt.

“Es nesaku, ka ir pietiekami, un turpmāk varbūt būtu jāveido vēl kāda vieta. Taču, izcīnot šīs divas, mums negāja viegli, jo, no otras puses, cilvēki saka, ka vispār nevajag smēķēt. Sanāk, ka mēs domājam nevis par to, lai mazinātu piesārņojumu, bet lai veicinātu smēķēšanu,” viņa skaidroja.

Vajadzīga skaidra sistēma, vienāda visur

Ginta Avena, biedrības “Patapa” pārstāve

“Patapa” vairākus gadus apkalpoja sarunu festivālu “Lampa”, nodrošināja depozīta sistēmu.

Mēs bijām starpnieki starp pasākuma organizatoriem un tirgotājiem. Noskaidrojām, cik glāžu vajag, un piegādājām, tirgotāji mums iemaksāja par tām depozīta maksu. Pēc pasākuma paņēmām atpakaļ neizmantotās glāzes un atskaitījām tirgotājiem par tām naudu.

Tas ir samērā vienkārši, bet vēl ir daudzas papildu izmaksas. Glāzes ir jāatved un jāaizved, jāmazgā, jāsapako.

Par “Swedbank” “dPays” risinājumu, kas ļauj atgūt maksu bankas kartē, ir jāmaksā komisijas maksa. Arī tad, ja ir tikai skaidras naudas aprite, lai to samainītu, ir jāmaksā komisijas nauda.

“Lampā” papildu izmaksas sedza organizators, viņam tas nepatika, un nav īsti korekti, jo sistēmu izmanto tirgotāji un pasākuma apmeklētāji.

Būtu jādomā, kā izmaksas dalīt visām iesaistītajām pusēm, citādi tas nav ilgtspējīgi.

Taču cilvēkiem ir grūti saprast, ka arī vienreizlietojamā glāze kaut ko maksā, vēl jāmaksā kādam, kas tās savāc, un par atkritumu izvešanu.

Latvijā līdz šim pieredze ir dažāda. Ir pasākumi, kuros apmeklētājs par glāzi samaksā, bet nav iespējams to atdot atpakaļ. To nevar īsti nosaukt par depozīta sistēmu.

Man šķiet, tas rada pretestību, jo, citreiz dzirdot šo vārdu, cilvēkam jādomā – atkal man būs jāmaksā un jāiet mājās ar glāzi?!

Ir pakalpojuma nodrošinātāji, kas izsniedz žetonu, par kuru nekad nedabū naudu atpakaļ, tas jāņem līdzi uz citu pasākumu, lai tur dabūtu jaunu glāzi.

No apmeklētāja viedokļa patīkamāk ir atdot glāzi un atgūt savu naudu.

Ir vajadzīgs milzīgs skaidrojošais darbs sabiedrībai. Vēl ir vajadzīga skaidra sistēma, kas būtu vienāda visur. Lai nav tā, ka kaut kur parādās žetons, citur ir nauda, kādā vietā darbojas aplikācija.

Ja pašvaldība vēlas savos noteikumos iestrādāt obligātu prasību, tad arī būtu jānāk pretī un jāatbalsta sistēmas nodrošinājums, kaut vai pašu rīkotajos pasākumos. Vismaz pirmos gadus, kamēr visi saprot, kā sistēma strādā.

Tirgotāji iegulda brīvos līdzekļus, lai sagatavotos pasākumam, un ne visiem ir tik daudz naudas, lai iemaksātu depozītu par tūkstoš glāzēm.

Arī regulārā tirdzniecībā pasaulē ir piemēri, ka var ieviest vienotu sistēmu. Piemēram, Vācijā kafijas krūzi var atdot jebkurā tā paša zīmola degvielas uzpildes stacijā vai veikalu tīkla tirdzniecības vietā.

Ir nepieciešams šī pakalpojuma nodrošinātājs – sistēmas turētājs.

Uzziņai

Pieredze atkārtojami lietojamu trauku ieviešanā

Tallinā no 2023. gada publiskajos pasākumos ar vismaz 30 000 apmeklētāju dienā un no 2024. gada – visos publiskajos pasākumos atļauts izmantot tikai atkārtoti lietojamus traukus.

Igaunijas Jauniešu dziesmu un deju svētkos 2023. gadā (80 tūkstoši cilvēku) atkritumu apjoms samazinājās par 50% (20 t).

Rīgā no šā gada 1. janvāra ielu tirdzniecībā aizliegts pārdot dzērienus vienreizlietojamās glāzēs, ja kopējais cilvēku skaits pasākumā pārsniedz 5000.

Vācijā vairākās pilsētās visos publiskajos pasākumos jālieto vairākkārtēji izmantojami trauki, apmeklētāji var nākt arī ar saviem.

Avots: projekta “Change (k)now” materiāli

Fakti

Pludmales atkritumi Latvijā

– No kopējā atkritumu daudzuma 77,6% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tiem seko papīrs un kartons – 8%, metāls – 4%.

– Atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi – 26,4%, plastmasas pārtikas iepakojumi – 12,3%, neidentificējamie plastmasas gabali – 12,1%, identificējamie papīra un kartona gabali – 7,2%.

– Piesārņotākās pludmales šosezon ir Liepājā, kur konstatēti 839 atkritumi katros 100 pludmales metros.

– Šā gada vispiesārņotākā – Liepājas Karostas pludmale, kur 100 metros atrastas 1522 atkritumu vienības. 3. vietā – Liepājas centra pludmale ar 754 atkritumiem.

Avots: ekspedīcijas “Mana jūra” monitorings 2025. g.

Es domāju tā: vai Liepājas pludmale šogad ir tīra?

Inese, staigā ar suni:

– Laikam jau ir. Tīra – tas nozīmē, ka tur nemētājas papīriņi un kaut kas tāds. Pārsvarā eju uz pludmali pie Glābšanas stacijas un tad līdz Vēja mātei. Tur vairāk vai mazāk viss ir sakopts.

Smēķētājus arī neesmu manījusi. Laikam veiksmīgi trāpu, ejot vakaros, tad neviens nesmēķē. Jūras mēslus savāc, soliņus uzliek, nekas tāds prātā nenāk, ko vēl vajadzētu darīt.

Valters, strādā:

– Teikšu godīgi – pludmalē īpaši neuzturos, bet, manuprāt, varētu būt tīrāka. Man vispār nepatīk tas cilvēciskais, tas, ka mums nav tādas dabiskākas pludmalītes, bet pārpildīta. Laikam tāpēc es tur reti uzturos. 

Inga, pensionāre:

– Nē, nav ne tīra, ne kārtīga. Kaimiņš stāstīja, ka pārnācis mājās un dabūjis mazgāties no jūras sūdiem. Dušas jau tur ir, bet kārtīgi nomazgāties nevar, jo ūdens pavēss.

Cik esmu staigājusi, cilvēku piemētāti atkritumi ir ļoti reti, vien tad, kad bijuši lieli svētki.

Sandra, strādājoša pensionāre:

– Centra pludmalē nemaz riktīgi neesmu bijusi. Dzīvoju O. Kalpaka ielā un eju uz jūru tur. Ir tīrs, gružu nav.

Man liekas, bezdarbnieki vai simtlatnieki uzkopj, šad tad staigā un uzlasa. Smēķē gan daudzi, bet šķiet, ka izsmēķi nemētājas.

Jurgita, atvaļinājumā:

– Nav tīra. Tur ir kafijas krūzes, izsmēķi, papīri. Eju uz jūru tepat centrā. Īpaši netīrs ir pēc pasākumiem. Pašiem nevajag būt sivēniem, neizmētāt visu. Ir taču gružkastes.

Tāpat suņi nokārtojas, un daudzi cilvēki nesavāc. Ja paši nedarīs, neviens cits nedarīs.