Liepājniece Jeļena Stolovska bija ļoti pārsteigta, kad autobusa šoferis viņai lika samaksāt bagāžas biļeti par tukšajiem ratiņiem, kādus mēdz izmantot daudzi pensionāri, lai būtu vieglāk pārvadāt somas un saiņus.

Līdzīgi kā citas reizes, arī šoreiz Jeļena mājup no Rīgas brauca ar tukšiem ratiņiem. Viņa stāsta, ka parasti ratiņus tur autobusā sev pie kājām, tā ka tie nevienam citam netraucē. Pašai pārāk ērti gan tas nav. “Bet es taču par to nežēlojos,” viņa aizrāda. Citreiz šoferi noliek ratiņus bagāžas nodalījumā, bet naudu no pensionāres par to neprasa. Šoreiz bija jāmaksā. Viens eiro septiņdesmit par bagāžas biļeti, bez ierunām – pasažiere neslēpj savu aizvainojumu, viņa šofera rīcību izjūt kā netaisnīgu.

Mantu pārvadāšanas kritērijus nosaka Ministru kabineta noteikumi “Bagāžas un dzīvnieku pārvadāšana”, un, citējot tos, savu telefonisko atbildi sāk arī akciju sabiedrības “Nordeka” Pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Sergejs Konopijevs. Ir viegli noskaidrot, ka pasažieres ratiņi, lai arī tukši un viegli, nedaudz pārsniedz noteikumos atļautos izmērus – 60x40x20 centimetri, un pēc burta, iespējams, šoferis ir rīkojies pareizi. Bagāžas biļetes cena tiek aprēķināta 20 procentu apmērā no pasažieru biļetes cenas. Šajā gadījumā pasažiera biļete maksājusi 8,55 eiro, tādēļ par ratiņu pārvadāšanu cena – 1,70 eiro.

Tomēr, ja pasažiere varēja ratiņus novietot sev pie kājām tā, ka tie nevienu netraucē, vai noteikti vajadzēja par maksu likt tos bagāžā? Uzklausījis “Kurzemes Vārdu”, S. Konopijevs atzīst, ka to, vai lietas novietojamas bagāžas nodalījumā, “nosaka autobusa vadītājs tiešajā dialogā ar pasažieri”.

“Pats skaidroju autobusu vadītājiem, ka attieksmē pret pasažieri pastāv cilvēciskais faktors. Jāskatās, kas ir vadītāja priekšā, jāredz, vai tas ir bērns vai vecs cilvēks.” Kā šoferim būtu pareizi rīkoties? “Būs jādomā. Šādi gadījumi paliek cilvēcisko attiecību līmenī. Autobusu vadītājiem firmā “Nordeka” zināms, ka “mēs nepelnām naudu, pārvadājot bagāžu, bet gan cilvēkus, un mums tas ir jādara tā, lai cilvēki būtu apmierināti. Ja ir sūdzība, tātad nav pareizi pārvadāts cilvēks” – saka S. Konopijevs, kurš arī pats kādreiz bijis autobusa šoferis un ļoti labi viņu darbu izprotot. “Cilvēciskās attiecības mums ir prioritāte. Tas ir galvenais. Taču ir mums burta kalpi arī. Tad šoferiem saku – ja esat tik principiāli, tad esiet tādi vienmēr. Protams, viņš varēja būt iejūtīgāks.” Citreiz pasažieriem vispār nav naudas, lai samaksātu par bagāžu, tā mēdzot gadīties cilvēkiem, kuriem par braukšanas biļeti nav jāmaksā, piemēram, invalīdiem, arī ārzemniekiem, kuriem nav skaidras naudas. “Bet tas nav iemesls cilvēku nepaņemt autobusā. Prioritāte ir cilvēks, nevis bagāža,” apgalvo S. Konopijevs.

Kad gadās līdzīgas sūdzības, “Nordeka” parasti mēģinot meklēt kompromisu. Firmas pārstāvis sola ar šoferi izrunāties. “Paskatīšos šofera acīs, paklausīšos, ko viņš saka. Protams, ja viss darīts pēc likuma burta, tad nauda par bagāžas biļeti pasažierei nav atdodama.”