Saskaņā ar ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušo vēstuli AFD frakcija lūgusi Bundestāga prezidenti atcelt 13.martā un 18.martā plānotās sēdes, apgalvojot, ka Basai tā vietā jāsasauc jaunais parlaments, kura pirmā sēde paredzēta pāris dienas vēlāk.

Ja Basa līdz pirmdienai neievēros AfD lūgumu, AfD frakcija un atsevišķi likumdevēji plāno vērsties Konstitucionālajā tiesā ar lūgumu nepieļaut sēžu sasaukšanu 13.martā un 18.martā.

23.februārī notikušajās Bundestāga vēlēšanās uzvarēja kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU), iegūstot 28,5% balsu, un CDU/CSU un sociāldemokrāti (SPD) ir sākuši koalīcijas sarunas. Sagaidāms, ka par nākamo Vācijas kancleru kļūs konservatīvo līderis Frīdrihs Mercs.

Līdzšinējais Bundestāga sasaukums turpinās darbu līdz jaunais parlamenta sasaukums sanāks uz pirmo sēdi 25.martā.

Konservatīvie un SPD otrdien panāca lielu izrāvienu sarunās, vienojoties par miljardiem eiro vērtu plānu investīcijām infrastruktūrā un aizsardzībā.

Plānots izveidot īpašu fondu 500 miljardu eiro apmērā, lai uzlabotu Vācijas infrastruktūru, un vienlaikus plānots mīkstināt tā dēvētās parādu bremzes, lai palielinātu ieguldījumus aizsardzībā.

Plāna īstenošanai jāizdara grozījumi konstitūcijā, kam nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts.

Jaunajā Bundestāga sasaukumā vairāk nekā trešdaļu vietu ieņems deputāti no AfD un kreiso ekstrēmistu partijas “Die Linke” (Kreisie), ar kurām konservatīvie atteikušies sadarboties.