ASV dolāra vērtība pieauga pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Kevina Vorša runas, kurā viņš kā prioritāti minēja cīņu pret augstu inflāciju.

ASV Finanšu ministrijas īstermiņa obligāciju ienesīgums palielinājās, paredzot FRS procentlikmju paaugstināšanu pēc šīs runas. Tirgi apsvēra iespēju, ka procentlikmes tiktu paaugstinātas septembrī.

Inflācijas līmenis ASV ir 3,7%, kas gandrīz divkārt pārsniedz FRS mērķrādītāju 2%. Investori bažījas, ka Irānas kara izraisītās augstās energoresursu cenas var saglabāties, kamēr tuvojas ziema.

Tokijas un Honkongas biržu indeksi pieauga, bet Seulas un Šanhajas biržu indeksi samazinājās.

Naftas cenas nedaudz kritās, tirgus dalībniekiem izvērtējot pretrunīgus signālus par Hormuza šauruma atkalatvēršanas perspektīvām.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” piektdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 53 559,99 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 0,3% līdz 7711,47 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 0,5% līdz 26 402,42 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 piektdien pieauga par 0,3% līdz 10 824,26 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 1,0% līdz 8401,18 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 0,8% līdz 26 569,99 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piektdien samazinājās par 0,2% līdz 83,40 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,4% līdz 89,31 dolāram par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena piektdien samazinājās par 1,9% līdz 66,98 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru piektdien samazinājās no 1,1653 līdz 1,1586 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3593 līdz 1,3538 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga no 159,39 līdz 160,07 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu samazinājās no 85,72 līdz 85,58 pensiem par eiro.