Akciju cenas pasaules biržās krītas, naftas cenas pieaug
Pasaules naftas cenas otrdien pieauga, ASV obligāciju ienesīgums palielinājās, bet akciju cenas pasaules biržās kritās apstākļos, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) plāno paaugstināt procentlikmes, bet tirgus noskaņojumu nosaka augsta inflācija un bažas par mākslīgo intelektu (MI).
LETA
“Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal tuvojās 110 ASV dolāriem par barelu, bet vidējās dīzeļdegvielas cenas ASV sasniedza rekordu nedaudz zem 6,27 dolāriem par galonu, kāpinot spiedienu uz ASV prezidentu Donaldu Trampu pirms Kongresa vidustermiņa vēlēšanām novembrī.
“Finanšu tirgū valda nestabilitāte, enerģijas cenas vēl arvien ir sāpīgi augstas un pastāv bažas par ietekmi uz inflāciju un procentlikmēm,” sacīja “Wealth Club” galvenā investīciju stratēģe Suzanna Strītere.
ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza 5,03%, kas ir augstākais līmenis kopš 2007. gada, investoriem rēķinoties ar gaidāmu ASV procentlikmju paaugstināšanu.
FRS otrdien sāka divu dienu sanāksmi, kurā tiks noteiktas turpmākās procentlikmes. Tirgi paredz, ka FRS politikas noteicēji paaugstinās procentlikmes, lai iegrožotu augstās patēriņa cenas pasaules lielākajā ekonomikā.
Tirgus prognozes, ka procentlikmes tiks paaugstinātas par 25 bāzes punktiem, ir pastiprinājušās pēc pagājušonedēļ publicētiem datiem, saskaņā ar kuriem ASV gada inflācija vēl arvien ir ievērojami augstāka par FRS mērķa rādītāju.
Tuvo Austrumu karam turpinoties bez saspīlējuma atslābuma pazīmēm un Jemenas hutiešu nemierniekiem iegūstot kontroli pār Bābelmandeba šaurumu, jēlnaftas cenas šomēnes pārsniegušas 100 dolārus par barelu.
Enerģijas cenu pieaugums ir palielinājis spiedienu uz centrālajām bankām paaugstināt aizņemšanās izmaksas. Eiropas Centrālā banka (ECB) pagājušonedēļ pacēla procentlikmes eirozonā.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” otrdien kritās par 0,6% līdz 52 093,11 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 0,5% līdz 7585,73 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 0,8% līdz 25 981,57 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,4% līdz 10 658,13 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 0,3% līdz 8090,28 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX 30 samazinājās par 0,2% līdz 25 402,28 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien palielinājās par 4,4% līdz 105,83 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,9% līdz 108,75 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena otrdien samazinājās par 3,0% līdz 80,06 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien samazinājās no 1,1549 līdz 1,1542 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3499 līdz 1,3477 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga no 154,35 līdz 155,09 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu palielinājās no 85,54 līdz 85,64 pensiem par eiro.