Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās diapazonā no 1,6% līdz 2,0%.

Šie kritumi atspoguļoja “peļņas fiksēšanu tehnoloģiju nozarē pēc ļoti spēcīga kāpuma divu mēnešu garumā”, sacīja “Edward Jones” analītiķis Andželo Kurkafass. “Es nedomāju, ka kaut kas ir fundamentāli mainījies mākslīgā intelekta (MI) perspektīvu un tēriņu ziņā.”

ASV Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskoti dati liecina, ka gada inflācija ASV maijā palielinājusies līdz 4,2% salīdzinājumā ar 3,8% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2023. gada aprīļa.

Šo inflācijas palielināšanos veicināja energoresursu cenu krasais pieaugums saistībā ar karu Tuvajos Austrumos.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” trešdien kritās par 1,9% līdz 49 918,90 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 1,6% līdz 7267,00 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 2,0% līdz 25 169,50 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 0,3% līdz 10 254,81 punktam, Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 0,5% līdz 8161,83 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX 30 samazinājās par 1,0% līdz 24 195,31 punktam.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 2,1% līdz 90,03 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,8% līdz 93,10 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena trešdien pieauga par 2,6% līdz 49,99 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,1543 līdz 1,1545 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kritās no 1,3380 līdz 1,3376 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga no 160,36 līdz 160,52 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu palielinājās no 86,27 līdz 86,31 pensam par eiro.