Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs “burtiski vēlas, lai mēs tagad pievienotos Eiropai, pēc tam, kad viņš ir iznīcinājis mūsu attiecības ar Savienotajām Valstīm,” mītiņā pie provinces parlamenta ēkas ziņu aģentūrai AFP sestdien norādīja viens no demonstrantiem, kas pauda atbalstu Albertas neatkarībai.

Premjerministrs septembrī atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas ideju, ka Kanāda varētu kļūt par pirmo ES asociēto dalībvalsti, lai gan šāds statuss vēl nepastāv.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tikai aptuveni ceturtā daļa no aptuveni pieciem miljoniem Albertas pilsoņu vēlas atdalīties no Kanādas.

Taču Kārnijs brīdinājis, ka Kanādas vienotības atbalstītāji varētu neierasties uz referendumu.

“Tas ir bīstams blefs. Šis nav pokers (..), šī ir mūsu valsts nākotne,” sestdien publicētā intervijā brīdināja Kārnijs.

Albertas labējā premjerministre Daniela Smita vada koalīciju, kurā ir ievērojams skaits separātistu, kas vāca parakstus, lai ierosinātu referendumu par izstāšanos no Kanādas.

Pēc tam, kad tiesa konstitucionālu apsvērumu dēļ apturēja šāda referenduma organizēšanu, Smita izsludināja savu nesaistošo balsojumu, norādot, ka Albertas vēlētājiem pienākas iespēja paust savu viedokli par neatkarību.

Ja vairākums nobalsos par neatkarību, Smita solījusi sākt juridiski saistošu atdalīšanās procesu.

ASV finanšu ministrs Skots Besents, izrādot neslēptu atbalstu separātistiem, izteicies, ka Alberta būtu dabisks ASV partneris.

Tajā pašā laikā Kanādas Kvebekas provincē oktobrī notikušajās reģionālā parlamenta vēlēšanās uzvarēja separātistu partija “Parti Québécois” (PQ), kas sola noorganizēt neatkarības referendumu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa prezidentūras termiņa beigām.