Optimistisko redzējumu Alijevs pauž laikā, kad panākts progress Armēnijas un Azerbaidžānas robežas delimitācijas virzienā.

Otrdien abu valstu komandas sāka dabā inspicēt robežas posmu, par kuru abas puses bija vienojušās, balstoties padomju laika kartēs.

“Mēs esam tuvāk nekā jebkad agrāk,” otrdien sacīja Alijevs, izsakoties par miera līgumu.

“Mums tagad ir kopīga izpratne par to, kā miera līgumam būtu jāizskatās. Mums ir tikai jāvienojas par detaļām,” Baku tiekoties ar politologiem, norādīja prezidents.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans pagājušajā mēnesī piekrita Azerbaidžānas prasībai atodot četrus ciematus, kas PSRS laikos bija Azerbaidžānas republikas sastāvā.

Spriedze Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībās pieauga un kulminēja pērn septembrī ar Azerbaidžānas zibensofensīvu Kalnu Karabahas strīdus reģionā.

Baku vienas dienas ofensīvas gaitā sagrāba Kalnu Karabahu, kas pēc PSRS sabrukuma vairāk nekā 30 gadus bija pastāvējusi kā “de facto” neatkarīga armēņu republika.

Azerbaidžānai pārņemot kontroli pār Kalnu Karabahu, visi tās iedzīvotāji armēņi – vairāk nekā 100 000 cilvēku – devās bēgļu gaitās uz Armēniju.