“Krievijas teroraktam būs katastrofiskas sekas kopumā visam reģionam un konkrēti arī attiecībā uz kuģniecības atjaunošanas nākotni,” sacīja Ihnatenko.

“Teritoriju straujas applūšanas dēļ izpostīta un izsista no darba kārtības ostu un termināļu infrastruktūra, kas atrodas apgabalā, ir daudz nogrimušu kuģu,” skaidroja amatpersona.

Pirms Zaporižjas Dņepras HES upe arī turpmāk būs kuģojama, bet uz leju pa tecējumu – vēl ilgu laiku nebūs. Pēc ūdenslīmeņa krišanās kuģi tur nonāks uz sēkļiem, norādīja Ihnatenko.

Problēmas būs arī uzreiz aiz Kahovkas slūžām, viņš piebilda.

“Kahovkas slūžas bija pēdējās Dņepras slūžas, kas nodrošināja kuģu došanos tālāk atklātas jūras virzienā. Mums faktiski ir slēguši vārtus Ukrainas eksportam,” sacīja Ihnatenko.

Tomēr problēmas rodas arī uz augšu no saspridzinātā HES aizsprosta.

“Ūdens līmenis Kahovkas ūdenskrātuvē krītas par desmit centimetriem stundā. Pieļaujamais līmenis Zaporižjas slūžu lejas bjefā ir 14 metri. Šorīt tie bija 16 metri. Ja ūdens līmenis kritīsies zemāk par šo atzīmi, mēs Zaporižjā nespēsim nodrošināt slūžošanu,” skaidroja amatpersona.

Šobrīd civilie kuģi no Kahovkas ūdenskrātuves tiek pārbāzēti uz Zaporižju, lai tie nenonāktu uz sēkļa, viņš piebilda.

“Administrācija otro dienu aktīvi strādā ar kuģu īpašniekiem, kuru kuģi šobrīd ir Kahovkas ūdenskrātuves akvatorijā. Tie ir aptuveni 50 kuģi. Mūsu uzdevums ir sekmēt to, lai bez aizķeršanās veiktu pārdislokāciju no bāzēšanās vietām caur Zaporižjas slūžām uz augšu pa Dņepru,” sacīja Ihnatenko.