Sēde tika sasaukta saistībā ar to, ka augusta beigās Igaunijā ielidoja un nogāzās Ukrainas drons.

Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs sacīja, ka, lai gan dronu atklāšana pie austrumu robežas ir labā līmenī, valsts iekšienē nav iespējams atklāt zemāk par 300 metriem lidojošus objektus.

“Miera laikā līdz šim mums nav to vajadzējis, un tika uzskatīts, ka gaisa telpas uzraudzība virs 300 metriem ir pietiekama,” teica Pevkurs.

Viņš arī precizēja plašsaziņas līdzekļu ziņoto, ka par to, kas Igaunijas gaisa telpā notiek zem 300 metriem, atbild Policijas un robežsardzes departaments, bet par to, kas notiek virs 300 metriem, – Aizsardzības spēki.

“Gaisa telpas uzraudzība ir Aizsardzības spēku atbildība. Policijas un robežsardzes departaments uzrauga pierobežas zonu, un tā radari patiešām “redz” zem 300 metriem. Mūsu pašreizējais uzdevums ir nodrošināt, lai mēs “redzētu” arī līdz 300 metriem iekšzemē, ne tikai pie robežas,” teica Pevkurs.

Iekšlietu ministrs Igors Taro sacīja, ka Iekšlietu ministrija kopā ar Aizsardzības ministriju dara visu iespējamo, lai Igaunija drīz spētu atklāt dronus un vērsies pret tiem visā savā teritorijā.

“Līdz šim esam koncentrējušies uz austrumu robežu, bet mums ir jāveido spēja uzraudzīt [gaisa telpu] arī valsts iekšienē. Kopā ar Aizsardzības ministriju mēs pārskatīsim savus iepirkumu plānus, lai izvairītos no dublēšanās un neatstātu nepilnības,” sacīja Taro.

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Kalevs Stoičescu sacīja, ka augustā notikušie incidenti ar droniem skaidri parādīja Igaunijas trūkumus.

“Policijas un robežsardzes departamenta radars izsekoja dronu, kas lidoja virs Peipusa ezera otrpus Igaunijas robežas (..), līdz tas uzsprāga. Taču mēs nepamanījām dronu, kas ielidoja dziļi Igaunijas teritorijā, nogāzās laukā un eksplodēja. Ja kāds vietējais iedzīvotājs nebūtu atradis krāteri un drons būtu nokļuvis mežā vai purvā, iespējams, mēs par šo incidentu šodien pat nezinātu,” norādīja Stoičesku.

Viņš piebilda, ka Krievijas agresija pret Ukrainu var turpināties vēl ilgi un Ukraina ir spiesta uzbrukt mērķiem Krievijas teritorijā, tostarp Igaunijas robežas tuvumā, piemēram, Ustjlugas ostai.

“Ukrainas pretpasākumi ir pamatoti, taču saglabājas risks, ka drons atkal var ieklīst Igaunijas teritorijā,” sacīja Stoičesku.

Jau ziņots, ka 25.augustā Tartu apriņķī vietējais zemnieks uz lauka atradis Ukrainas trieciendrona atlūzas, un notikuma vietā redzams arī eksplozijas krāteris. Drons ielidojis Igaunijas gaisa telpā 24.augustā. Turklāt 24.augustā Igaunijas robežsardze novēroja citu dronu, kas Krievijas gaisa telpā lidoja virs Peipusa ezera un uzsprāga.

24.augustā Ukrainas droni uzbruka mērķiem Krievijas Ļeņingradas apgabalā, kas robežojas ar Igauniju.