ASV domnīcas “Century International” pētnieks Ārons Lunds aģentūrai AFP sacīja, ka galvenais faktors nemiernieku panākumos bija “režīma vājums un samazinātā starptautiskā palīdzība Asadam”.

Viņš piebilda, ka liela nozīme ir arī islāmistu nemiernieku līdera Mohammeda al Džolani “ieguldītajam darbam, (..) centralizējot lielu daļu sacelšanās savā kontrolē”.

Eksperti norāda, ka kara pirmajos gados daudzo kritušo un dezertieru, kā arī masveida izvairīšanās no iesaukšanas dēļ režīma armija zaudēja aptuveni pusi no 300 000 karavīriem.

“Kopš [pilsoņu kara sākuma] 2011. gadā Sīrijas armija ir saskārusies ar dzīvā spēka, bruņojuma un morāles samazināšanos,” aģentūrai AFP sacīja Francijas Starptautisko un stratēģisko jautājumu institūta pētnieks Dāvids Rigulē-Rozē.

Viņš piebilda, ka militārpersonas, kam bija zemas algas, izlaupīja armijas materiālos resursus.

Asads lielā mērā paļāvās uz galveno sabiedroto – Krievijas un Irānas – militāro, politisko un diplomātisko atbalstu.

Taču nemiernieku ofensīva sākās laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā, un tās gaisa uzlidojumi šoreiz nespēja apturēt nemierniekus, kas sagrāba plašu teritoriju, tostarp lielās pilsētas Alepo, Hamu, Himsu un Damasku.

Irānas atbalstītais Libānas kaujinieku grupējums “Hizbollah” kopš 2013. gada atklāti atbalstīja Damaskas režīmu, nosūtot tūkstošiem kaujinieku, kas karoja režīma armijas pusē, taču “Hizbollah” pārdislocēja daudzus savus kaujiniekus no Sīrijas uz Libānas dienvidiem, lai izmantotu tos pret Izraēlu.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu svētdien sacīja, ka Asada gāšana ir “tiešas sekas mūsu triecieniem Irānai un “Hizbollah”, kas ir galvenie Asada atbalstītāji”.