Viņa pauda, ka ir jāparedz praktiski pasākumi Krievijas nelikumīgi aizturēto Ukrainas iedzīvotāju atbrīvošanai, repatriācijai un drošai atgriešanai, ņemot vērā arī grūtnieču, ievainoto un slimo, vecāka gadagājuma un ilgstoši aizturēto cilvēku situāciju. Hulio uzsvēra, ka jāparedz gan Krievijas, gan Ukrainas turēto karagūstekņu atbrīvošana, tostarp steidzami atbrīvojot ievainotos, smagi slimos un ilgstoši gūstā turētos, kam sekotu karagūstekņu apmaiņa pēc principa “visi pret visiem”.

ANO amatpersona atzīmēja, ka šos un citus ar aizturēto personu aizsardzību saistītos jautājumus nevar atlikt līdz pamiera vai plašāka politiskā noregulējuma panākšanai. Viņa piebilda, ka tas attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgo situāciju, aizsardzību pret piespiedu atgriešanu attiecīgos gadījumos, kā arī karagūstekņu aizsardzību pēc atbrīvošanas, rehabilitāciju un ģimenes atkalapvienošanu.

Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes uzsvēra, ka sanāksmes mērķis ir pievērsties cilvēkiem, kuri būtu jāaizsargā saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām, bet kuru tiesības Krievija pārkāpj ik dienu.

Viņa akcentēja trīs jautājumus – patvaļīgi aizturēto Ukrainas iedzīvotāju situāciju, Ukrainas karagūstekņu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret viņiem Krievijas gūstā, kā arī ārvalstu kaujinieku jautājumu.

Pavļuta-Deslandes klāstīja, ka vairāku Āzijas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Latīņamerikas valstu valdības ceļ trauksmi un aicina Krieviju pārtraukt šo valstu valstspiederīgo nelikumīgu vervēšanu dienestam Krievijas bruņotajos spēkos un darbam tās militārajā rūpniecībā.

Viņa arī atgādināja, ka ANO Drošības padome šogad sasaukusi 11 atklātas sanāksmes par Krievijas agresiju pret Ukrainu. Pavļuta-Deslandes pieminēja Krievijas brutālos uzbrukumus iedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, humānās palīdzības darbiniekiem un humānās palīdzības infrastruktūrai, diplomātiskajām pārstāvniecībām, kaimiņvalstu gaisa telpas pārkāpumus, kā arī apzinātus uzbrukumus Ukrainas graudu eksportam.

Pēc Pavļutas-Deslandes paustā, uzbrukumi Ukrainas graudu eksportam traucē kritiski svarīgas pārtikas piegādes un apdraud globālo pārtikas un jūras drošību.

ANO Drošības padomes “Arria” formāta sanāksmi par starptautisko humanitāro tiesību īstenošanu attiecībā uz karagūstekņiem, aizturētajiem iedzīvotājiem un ārvalstu kaujiniekiem Krievijas kara pret Ukrainu kontekstā kopīgi rīkoja Latvija un Lielbritānija, un to atbalstīja Ukraina.