Divas trešdaļas Drošības padomes locekļu atbalstījuši pieteikumu, bet piecas valstis bijušas pret, pēc ceturtdien Ņujorkā notikušās sanāksmes paziņoja Maltas vēstniece ANO Vanesa Frazīra, kas ir pašreizējā atbildīgās komitejas priekšsēdētāja.

Vēstniece informēja, ka pēc iespējas drīzāk Drošības padomes loceklēm izplatīs ziņojumu par Palestīnas jautājumu.

Ir mazticams, ka komiteja ieteiks balsojumu par šo priekšlikumu Drošības padomē. Tomēr jebkura dalībvalsts var iesniegt atbilstošu rezolūciju jebkurā laikā.

Alžīrija plāno to darīt nākamajā nedēļā, paziņojuši avoti diplomātiskajās aprindās.

Tomēr šāda rezolūcija visticamāk, tiks noraidīta, jo ASV, kas ir Izraēlas tuvākais sabiedrotais Drošības padomē, domājams, izmantos savas veto tiesības.

Lai panāktu lēmuma pieņemšanu, vismaz deviņiem no 15 Drošības padomes locekļiem būtu jābalso “par”, un neviena no pastāvīgajām Drošības padomes loceklēm – Ķīna, Francija, Krievija, Lielbritānija un ASV – nedrīkst izmantot savas veto tiesības.

Ja priekšlikums tiks pieņemts, to nodos balsojumam ANO Ģenerālajā asamblejā, kur būtu nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.

Izraēla ir konsekventi asi iebildusi pret to, lai Palestīna tiktu atzīta par ANO dalībvalsti.

Turklāt ASV un citas valstis līdz šim ir pieprasījušas, lai palestīnieši noslēdz mieru ar Izraēlu, pirms Palestīnai var piešķirt ANO dalībnieces statusu.

Palestīniešu pieteikums par pilntiesīgu dalību ANO 2011. gada novembrī cieta neveiksmi. Drošības padomē.

Gadu vēlāk Ģenerālā asambleja piešķīra palestīniešiem novērotāja statusu, neraugoties uz Vašingtonas pretestību.

Pagājušajā nedēļā palestīniešu vēstnieks ANO Rijads Mansūrs iesniedza ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam lūgumu atkārtoti izskatīt Drošības padomē 2011. gada iesniegumu.

Drošības padome pēc tam nodeva šo lūgumu komitejai. Oficiālais solis atkārtoti izskatīt 2011. gada pieteikumu, tiek uzskatīts par nelielu palestīniešu uzvaru.

No 193 ANO dalībvalstīm 139 līdz šim jau atzinušas Palestīnu kā neatkarīgu valsti.