Paredzams, ka ekonomiskās sankcijas, kas pirmo reizi tika noteiktas no 2006. līdz 2010.gadam, atkal stāsies spēkā 28.septembrī, ja vien pēdējā brīdī netiks panākta vienošanās ar Teherānu.

Vācija, Lielbritānija un Francija augusta beigās iedarbināja sankciju atjaunošanas mehānismu, apsūdzot Irānu nopietnos 2015.gada kodolvienošanās pārkāpumos.

Citu pārkāpumu vidū tās min urāna bagātināšanu, kas ievērojami pārsniedz civilām vajadzībām nepieciešamo līmeni.

Kā tika gaidīts, rezolūcijas projekts, lai sankciju atlikšana paliktu spēkā, padomē neguva vajadzīgās deviņas no 15 balsīm.

Trim Eiropas valstīm vēl ir laiks līdz nākamās nedēļas beigām, lai vienotos ar Irānu par piekāpšanos, kas varētu novērst sankciju stāšanos spēkā. Tomēr diplomāti pašlaik uzskata, ka šāds iznākums ir maz ticams.

Gatavojoties balsojumam, Irāna iesniedza jaunu priekšlikumu.

Ārlietu ministrs Abass Aragči ceturtdien vēlu vakarā platformā “X” pauda, ka iepriekšējā dienā trim Eiropas valstīm iesniedzis “saprātīgu un īstenojamu plānu”, kā mērķis ir “novērst nevajadzīgu un novēršamu krīzi turpmākajās dienās”.

Aragči minēja “radošu, taisnīgu un līdzsvarotu priekšlikumu, kas sniedz atbildi uz patiesām bažām un ir abpusēji izdevīgs”.

Runājot Ženēvā, Irānas ārlietu ministra vietnieks Saids Hatibzade pauda, ka Teherāna izspēlēs “stratēģiskas kārtis”, ja ANO sankcijas tiks atjaunotas.

Lai gan preses konferencē Hatibzade konkrētu plānu īstenošanu nesolīja, viņš norādīja, ka Irāna uzskata izstāšanos no Kodolieroču neizplatīšanas līguma par vienu no savām iespējām.

Līgums aizliedz valstīm, kas nav kodolvalstis, iegūt kodolieročus un uzliek par pienākumu kodolvalstīm atbruņoties.

Hatibzade pārmeta Eiropas valstīm, ka ar sankciju atjaunošanas mehānisma pielietošanu Tuvajos Austrumos tiek vairota spriedze.

“Tas, ko dara eiropieši, ir politiski angažēts un motivēts, juridiski prettiesisks, starptautiski nelikumīgs un stratēģiski ļoti nepareizs,” sacīja ministra vietnieks.