“19.septembrī trīs bruņoti Krievijas iznīcinātāji uz 12 minūtēm ielidoja Igaunijas gaisa telpā, tādējādi pārkāpjot Igaunijas teritoriālo integritāti un ANO hartas principu atturēties no spēka draudiem,” paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

“Krievija, rupji pārkāpjot mūsu gaisa telpu, grauj principus, kas ir svarīgi visu ANO dalībvalstu drošībai, un tāpēc ir svarīgi, lai šādi pārkāpumi, ko izdarījusi ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, tiktu apspriesti tajā pašā struktūrā.”

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) sociālajos tīklos uzsver, ka Latvija pilnībā atbalsta Igaunijas aicinājumu apspriest incidentu, un viņa pirmdien plānojot uzrunāt Drošības padomi par šo jautājumu.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju Igaunija pirmo reizi 34 gadu laikā vēlas sasaukt Drošības padomes ārkārtas sanāksmi.

Cahkna uzsvēra, ka Igaunijas gaisa telpas pārkāpums ir daļa no Krievijas darbībām, ar kurām tā pārbauda Eiropas un NATO stingrību.

“Pirms Igaunijas gaisa telpas pārkāpuma tikai dažas dienas iepriekš notika 19 Krievijas bezpilota lidaparātu ielaušanās Polijas gaisa telpā un viena Krievijas uzbrukuma drona uzturēšanās Rumānijas gaisa telpā vienu stundu. Visi šie incidenti ir daļa no plaša mēroga shēmas, ar kuru Krievija eskalē reģionālo un globālo spriedzi, un šādām Krievijas darbībām ir nepieciešama starptautiska reakcija,” sacīja Cahkna.

“Krievijas rīcība neatbilst Drošības padomes pastāvīgās locekles saistībām, un tā nebija pieņemama nevienas citas ANO dalībvalsts gadījumā.”

Jau ziņots, ka trīs Krievijas iznīcinātāji “MiG-31” piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes.

Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma 4.panta konsultācijas.

Līdzīgi pēc dronu ielaušanās rīkojās arī Polija.

Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās “teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība”.