Izmeklēšanā konstatēts, kā “spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai sodīšana tiek izmantotas kā valsts sankcionēti instrumenti sistēmiskai apspiešanai Krievijas Federācijā”, teikts ziņojumā.

Dokumenta autore ir ANO īpašā ziņotāja par cilvēktiesību situāciju Krievijā Marijana Kacarova, kura atzīmēja, ka spīdzināšanas pielietošana “nav jauna parādība” Maskavai.

Viņa tomēr pavēstīja, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022.gada februārī spīdzināšana “ir kļuvusi par saskaņotu stratēģiju, instrumentu pilsoniskās telpas slāpēšanai, visu pretkara kritiķu vai disidentu apklusināšanai – jebkura, kurš nepiekrīt Krievijas varas iestāžu politikai un tā sauktajai speciālajai militārajai operācijai”.

Kacarova sacīja, ka Krievijā ir vismaz 1300 politieslodzīto, bet viņu patiesais skaits varētu būtu 1700 vai vēl lielāks. Starp tiem ir 30 žurnālisti.

Tiek arī uzskatīts, ka tūkstošiem ukraiņu ir aizvesti uz Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju vai pašu Krieviju. Arī viņi piedzīvo pazemojošu un brutālu izturēšanos, tostarp izvarošanu un citu seksuālu vardarbību.

Krievijas valsts “ne tikai piedod, bet arī aktīvi piedalās spīdzināšanas aktos, izmantojot to kā metodi atzīšanos izspiešanai, disidentu sodīšanai un kontroles uzturēšanai,” teikts Kacarovas ziņojumā.

Spīdzinātāji izmanto dažādas metodes, tostarp slīcināšanas simulāciju, pakarināšanu pie griestiem un neīstu nāvessoda izpildi.