Kopš pagājušā gada 24. februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, nogalināti vairāk nekā 9000 civiliedzīvotāju, no kuriem 500 ir bērni, liecina ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā (HRMMU) dati.

ANO amatpersonas jau iepriekš ir uzsvērušas, ka reālais upuru skaits ir daudz lielāks, jo informācijas apkopošanu traucē karadarbības turpināšanās.

“Šodien ir kārtējais drūmais atskaites punkts karā, kuram joprojām ir šausminoša ietekme uz Ukrainas civiliedzīvotājiem,” sacīja HRMMU vadītāja vietnieks Noels Kalhūns.

Lai gan šogad upuru skaits ir vidēji mazāks nekā pērn, maijā un jūnijā to atkal kļuvis vairāk, secinājuši novērotāji.

27. jūnijā 13 civiliedzīvotāji, kuru vidū bija četri bērni, tika nogalināti Krievijas raķešu triecienā Karamtorskā Ukrainas austrumos.

Arī tālu no frontes līnijas esošajā Ļvivā Ukrainas rietumos, piektdien gruvešos tika atrasts desmitais bojāgājušais pēc naktī uz ceturtdienu krievu spārnotās raķetes “Kalibr” trāpījuma daudzdzīvokļu namam.

Vēl vismaz 37 cilvēki ievainoti uzbrukumā, kuru Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs raksturoja kā lielāko uzbrukumu pilsētas civilajai infrastruktūrai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma.

UNESCO norādīja, ka uzbrukumā cietusi arī Ļvivas Politehniskās universitātes ēka, kas ir pirmais uzbrukums Pasaules mantojuma konvencijas aizsargātam objektam.

Krievija regulāri bombardē Ukrainas pilsētas, cita starpā iznīcinot infrastruktūru un piegāžu līnijas, lai liegtu civiliedzīvotājiem piekļuvi elektrībai un ūdenim.

Buča un Mariupole, kas ir gandrīz pilnībā iznīcināta, kļuvuši par sinonīmiem Krievijas zvērībām, kara noziegumiem un pat genocīdam pret ukraiņu tautu.