Šis bojāgājušo migrantu skaits ir jauns rekords, kopš organizācija 2014.gadā sāka uzskaitīt šos nāves gadījumus.

Vislielākais nāves gadījumu skaita pieaugums bijis bīstamajos braucienos pāri Vidusjūrai – no 2411 gadījumiem 2022.gadā līdz 3219. Tas tomēr tālu atpaliek no esošā rekorda – 2016.gadā Vidusjūrā reģistrētajiem 5136 nāves gadījumiem, kad liels skaits sīriešu un afgāņu bēga no bruņotiem konfliktiem uz Eiropu.

IOM paziņoja, ka kopējais migrantu nāves gadījumu skaits 2023.gadā bijis par aptuveni 20% lielāks nekā 2022.gadā. 

Visvairāk no pērnā gada nāves gadijumiem – apmēram 3700 – saistīti ar noslīkšanu.

Bojāgājušo skaitā iekļauti arī tie migranti, kas pazuduši un tiek uzskatīti par mirušiem, lai gan viņu līķi nav atrasti.

Ženēvā bāzētā IOM brīdināja, ka šie skaitļi nepilnīgi atspoguļo reālo skaitu un ka aprēķinos zināma loma ir tādiem faktoriem kā uzlabotas datu vākšanas metodes.

Pēdējos gados vislielākais bojāgājušo migrantu skaita kāpums bijis Āzijā, kur pērn gājuši bojā 2138 migranti – par 68 vairāk nekā 2022.gadā.

Tas noticis galvenokārt tāpēc, ka pieaudzis nāves gadījumu skaits starp afgāņiem, kas bēg uz tādām vietām kā kaimiņvalsts Irāna, un starp rohindžu bēgļiem jūras maršrutos, e-pastā pavēstīja IOM preses sekretārs Horhe Galindo.

Rekordliels migrantu nāves gadījumu skaits pērn bijis arī Āfrikā – 1866. Viņi gājuši bojā galvenokārt Sahāras tuksnesī un jūras maršrutā uz Kanāriju salām.

IOM pieminēja grūtības datu vākšanā nomaļos rajonos, tostarp bīstamajā Darjenas zemesšaurumā starp Kolumbiju un Panamu, kuru daudzi migranti šķērso ceļā no Dienvidamerikas uz Ziemeļameriku.

IOM projekts “Missing Migrants” (“Pazudušie migranti”), kas apkopo šos skaitļus, tika uzsākts 2014.gadā pēc migrantu nāves gadījumu skaita pieauguma Vidusjūrā un migrantu pieplūduma Itālijai piederošajā Lampedūzas salā.