Zinātnieki pirmo reizi nozīmīgas plaisas ledājā atklāja pirms desmit gadiem, bet pēdējo divu gadu laikā notikuši divi lieli lūzumi. “BAS Halley” pētniecības stacija atrodas Brunta šelfa ledājā, un pētnieki apgalvo, ka pētniecības stacijai nekas nedraud.

Aisberga platība ir aptuveni 1550 kvadrātkilometru.

Pētnieki saka, ka šis gaidāmais notikums nav saistīts ar klimata pārmaiņām.

“Tā ir daļa no Brunta ledāja dabiskās uzvedības. Tas nav saistīts ar klimata pārmaiņām. Mūsu zinātnes un operatīvās komandas turpina uzraudzīt ledāju, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs, un lai uzturētu Halejas staciju,” ziņu izlaidumā sacīja glacioloģijas profesors Dominiks Hodžsons.

“Lai gan Antarktikas ledus apjoma samazināšanās šajā gadalaikā vienmēr ir strauja, šogad tā ir bijusi neparasti strauja,” janvāra sākumā ziņoja Nacionālā sniega un ledus datu centra zinātnieki, “un decembra beigās Antarktīdā jūras ledus apjoms bija zemākais 45 gadu satelītu rekordā.

Datu centra pētnieki apgalvo, ka ledus biezumu daļēji izraisījis liels gaisa temperatūras diapazons, kas ir siltāks par parasto. Novembrī un decembrī temperatūra pakāpās līdz 2 grādiem pēc Celsija virs vidējā līmeņa pie Rosa jūras. Spēcīgi vēji arī paātrinājuši ledus samazināšanos.

Jaunākie dati liecina, ka jūras ledus kopš tā laika nav atjaunojies, un tas liecina, ka kontinents vasaru varētu noslēgt ar jaunu rekordu otro gadu pēc kārtas.

Pēdējo pāris desmitgažu laikā Antarktīda piedzīvojusi jūras ledus biezuma palielināšanos un samazināšanos, kas ievērojami svārstās starp rekordaugstiem un rekordzemiem līmeņiem. Atšķirībā no Arktikas, kur zinātnieki saka, ka klimata pārmaiņas paātrina savu ietekmi, Antarktīdas jūras ledus apjoms ir ļoti mainīgs.

“Pastāv saikne starp to, kas notiek Antarktīdā un vispārējo sasilšanas tendenci visā pārējā pasaulē, taču tā atšķiras no tā, ko mēs redzam kalnu ledājos un no tā, ko mēs redzam Arktikā,” sacīja Teds Skamboss, glaciologs no Dienvidkorejas universitātes.

Satelītu dati, kas pieejamo sākot no 1978. gada, liecina, ka reģionā vēl 2014. un 2015. gadā bija rekordaugsts jūras ledus apjoms. Pēc tam 2016. gadā tas pēkšņi nokrita un kopš tā laika ir palicis zemāks par vidējo.