Tomēr šis zīmīgais datums netiks sagaidīts ar plašām svinībām, jo 95 gadus vecā karaliene sava tēva nāves gadadienu tradicionāli aizvada privāti 175 kilometrus uz ziemeļiem no Londonas esošajā Sendringemas īpašumā Norfolkā, kur viņas tēvs karalis Džordžs VI 1952.gada 6.februārī mira ar plaušu vēzi.

Parasti karaliene Sendringemā ģimenes lokā sagaida jau Ziemsvētkus un Jauno gadu, taču šoreiz pandēmijas dēļ došanās uz turieni tika atlikta, un viņa tur ieradās ar helikopteru tikai 23.janvārī.

Nekādi publiski pasākumi svētdien nav paredzēti, taču plašākas svinības tiek plānotas vasarā.

Bekingemas pils paziņojusi, ka karalienes valdīšanas platīna jubilejai par godu šogad notiks ielu ballītes, koncerts ar pasaules “lielākajām izklaides jomas zvaigznēm” un ekskursijām karalienes īpašumos.

Svinību kulminācija būs 2.-5.jūnijā, kad Lielbritānijā būs četras brīvdienas.

Platīna jubilejas svinības sākās jau 10.janvārī ar pavāru sacensībām jaunas pudiņa receptes izstrādē. Uzvarējusī recepte tiks publiskota un pudiņš pasniegts Lielās jubilejas pusdienās jūnija brīvdienu laikā.

Pavāru sacensības jaunu recepšu izveidē ir karaļnama tradīcija. Piemēram, Elizabetes II kronēšanai par godu 1953.gadā tika izgatavota “Kronēšanas cāļa” recepte.

Elizabete ir pirmais britu monarhs, kurš sasniedzis platīna jubileju jeb pavadījis 70 gadus tronī. Karaliene Viktorija tronī pavadīja 63 gadus.

Pasaules vēsturē ilgāk nekā 70 gadus tronī atradušies tikai trīs monarhi. Visilgāk valdījis ir Francijas un Navarras karalis Luijs XIV, kurš 18.gadsimtā tronī pabija 72 gadus un 110 dienas.

Savukārt Taizemes karalis Pūmipons Adunjadēts valdīja no 1946. līdz 2016.gadam, tronī aizvadot 70 gadus un 126 dienas.

Trešais ir Lihtenšteinas firsts Johans II, kurš tronī atradās no 1858. līdz 1929.gadam, tas ir, 70 gadus un 91 dienu.

Elizabete II par karalieni kļuva 25 gadu vecumā. Kronēšana notika 1953.gada 2.jūnijā.

2015.gada septembrī viņā apsteidza karalieni Viktoriju, kļūstot par Lielbritānijā visilgāk pie varas bijušo monarhu. Pēdējos gados viņa arvien vairāk pienākumu ir nodevusi jaunāku ģimenes locekļu rokās, lai gan arī pati, neskatoties uz cienījamo vecumu, piedalās dažādos pasākumos.

Ziemassvētkos viņa teica tradicionālo televīzijas uzrunu, kurā īpaši akcentēja prinča Filipa zaudējumu, ar kuru laulībā viņa bija aizvadījusi 73 gadus.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II paudusi vēlmi, lai Kornvolas hercogienei Kamillai tiek piešķirts karalienes konsortes tituls pēc tam, kad princis Čārlzs kļūs par karali.

Karaliene šādu vēlmi paudusi rakstiskā paziņojumā tautai, apritot 70.gadskārtai, kopš viņas kāpšanas tronī. Elizabete II ir kļuvusi par pirmo britu monarhu, kurš sasniedzis platīna jubileju.

Princis Čārlzs salaulājas ar Kamillu Pārkeri Boulzu 2005.gada 9.aprīlī, viņai iegūstot Kornvolas hercogienes titulu. Tobrīd pāris paziņoja, ka Kamilla plāno būt “princese konsorte”, neskatoties uz to, ka viņai nākotnē būtu tiesības uz karalienes titulu.

Tiek uzskatīts, ka tobrīd šāds lēmums tika pieņemts bažījoties par sabiedrības viedokli, ņemot vērā, ka karalienes konsortes tituls savulaik bija paredzēts Čārlza pirmajai sievai Diānai. Tomēr gadu gaitā Kamilla ir iemantojusi sabiedrības atzinību kā lojāla nākamā karaļa sieva.

“Karaliene konsorte” attiecas uz valdošā karaļa dzīvesbiedri un tas nozīmē, ka Kamlillas tituls būtu “Karaliene Kamilla”.

Elizabete II vēlme, lai Kamilla nākotnē tiek dēvēta par karalieni, šodien nonākusi lielāko Lielbritānijas mediju pirmajās lapās.