Armēnijas un Azerbaidžānas starpā divreiz izcēlies karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto strīda reģionu Kalnu Karabahu. Otro reizi tas notika 2020. gadā, kad konfliktā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku. Kopš šī konflikta uz abu valstu robežas ik pa laikam izceļas apšaudes.

“No Armēnijas armijas pozīcijām pie Digas ciemata tika atklāta spēcīga uguns uz Azerbaidžānas armijas pozīcijām,” paziņoja Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija, piebilstot, ka Azerbaidžānas karaspēks “atklāja pretuguni”.

Dažas stundas pēc tam ministrija paziņoja, ka bruņotajās sadursmēs ir nogalināti trīs Azerbaidžānas karavīri.

Armēnijas Aizsardzības ministrija ziņoja par četriem nogalinātajiem un sešiem ievainotajiem, kā arī vainoja Azerbaidžānu apšaudes uzsākšanā.

“Otrdien ap pulksten 16 (pulksten 15 pēc Latvijas laika) Azerbaidžānas bruņotie spēki atklāja uguni Armēnijas karavīru virzienā, kuri veica inženiertehniskos darbus” pie robežas, paziņoja Armēnijas Aizsardzības ministrija.

Saskaņā ar pamiera vienošanos, kas tika noslēgta 2020. gada rudenī ar Krievijas starpniecību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.

Vienošanās arī paredzēja Krievijas miera uzturētāju izvietošanu Kalnu Karabahā.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ir piedalījušies vairākās miera sarunu kārtās, kurās vidutāja lomu pildīja Eiropas Savienība (ES) un ASV.

Pašinjans martā atzīmēja progresu miera procesā, bet sacīja, ka saglabājas “fundamentālas problēmas”, jo “Azerbaidžāna mēģina izvirzīt teritoriālas pretenzijas, kas Armēnijai ir sarkanā līnija”.

ES februārī izvietoja paplašinātu novērošanas misiju Armēnijas robežas pusē, pastiprinot Rietumu iesaisti reģionā, kas tradicionāli bijusi Maskavas ietekmes sfēra.