Vislielākos zaudējumus starp Krievijas reģioniem, attiecībā pret to iedzīvotāju skaitu, cietusi Tiva – 120 kritušie uz katriem 10 000 vīriešu, aprēķinājuši žurnālisti.

Tivai seko Burjatija ar 91 kritušo un Altaja novads ar 89 kritušajiem uz 10 000 vīriešu.

Katrs ceturtais kritušais Tīvas iedzīvotājs ir ieslodzītais, kas uz karu nosūtīts no kādas ieslodzījumu vietas. Tas ir pusotru reizi vairāk nekā vidējie rādītāji Krievijā.

Tiva jau ilgāk nekā desmit gadus ieņem pirmo vietu valstī pēc noziedzības līmeņa uz 100 000 iedzīvotāju.

Tajā pašā laikā saskaņā ar pieejamo statistiku šajā republikā biežāk nekā citos Krievijas reģionos cilvēki tiek notiesāti par miesas bojājumu nodarīšanu, slepkavībām vai slepkavības mēģinājumiem.

Taču visvairāk kritušo tiviešu ir starp profesionāliem karavīriem. Viņi sastāda trešdaļu no visiem apstiprinātajiem nāves gadījumiem, kas ir pusotru reizi vairāk nekā vidēji Krievijā.

“Tiva ir nabadzīgs, nelabvēlīgs reģions, kurā nav sociālo liftu. Turklāt arī noziedzības līmenis ir augsts. Šādā reģionā vīrieši parasti ir vairāk tendēti uz riskantu uzvedību, un viņus ir vieglāk iesaistīt karā,” BBC skaidro kāds krievu zinātnieks, kas specializējas demogrāfijas jautājumos, taču vēlējies palikt anonīms.

Burjatijā katrs piektais no kritušajiem ir mobilizētais. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā vidēji Krievijā. Burjatija ir kļuvusi par vienu no Krievijas stingrā mobilizācijas modeļa simboliem.

Pēc cilvēktiesību aktīvistu teiktā, reģions bija viens no līderiem gan pēc armijā iesaukto vīriešu skaita, gan pēc sūdzību skaita no radiniekiem un pašiem iesauktajiem.

Tikmēr Altaja novadā mobilizācija tika veikta “taupīgi”, un vietējās iestādes paļāvās uz brīvprātīgajiem. Tāpēc šajā reģionā brīvprātīgo īpatsvars ir 47% no kopējā kritušo skaita, kas ir 1,9 reizes vairāk nekā vidēji Krievijā.

Salīdzinājumam žurnālisti atsaucas uz Maskavas datiem. Tur uz 10 000 vīriešu ir tikai trīs kritušie. No tiem tikai 10% ir ieslodzītie, 26% – brīvprātīgie, 15% – mobilizētie, bet 20% – profesionālie karavīri.

Kopš Krievija atkārtotā iebrukuma sākuma “Mediazona” un BBC krievu redakcijas žurnālisti ar brīvprātīgo komandas palīdzību veic Ukrainā kritušos krievu karavīrus, izmantojot tādus atklātos avotus kā sēru vēstis valdības un mediju tīmekļa vietnēs vai sociālajās saziņas vietnēs, kā arī apbedījumu fotogrāfijas.

Šajā uzskaitē nav ņemti vērā tā dēvēto Doņeckas un Luganskas tautas republiku militāro formējumu zaudējumi.

Kopš 16.maija, kad pēdējo reizi tika publicēti dati par kritušajiem, žurnālisti un brīvprātīgie noskaidrojuši 2000 jaunus likvidēto iebrucēju vārdus.

Žurnālisti uzsver, ka Krievijas armijas reālie zaudējumi Ukrainā ir lielāki, jo ne visu kritušo vārdi parādās atklātajos avotos.