Aptauja, ko pēc tīmekļa ziņu vietnes “Wirtualna Polska” pasūtījuma veica kompānija “United Surveys”, liecina, ka 66,8% poļu labprātāk saglabātu zlotu, nevis pārietu uz eiro, un gandrīz puse ir kategoriski noskaņota pret pievienošanos eirozonai.

Tikai 27,3% atbalsta eiro ieviešanu.

Divdesmit gadus pēc Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) ideja par eiro ieviešanu joprojām ir salīdzinoši nepopulāra poļu vidū.

Poļus sevišķi satrauc pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugums un fiskālās politikas atkarība no Briseles, liecina aptauja.

Turklāt skeptiski noskaņoti ir gan opozīcijas, gan valdošās koalīcijas atbalstītāji. Puse no vēlētājiem, kas atbalsta valdības koalīciju, ko veido “Pilsoniskā koalīcija” (KO), apvienība “Trešais ceļš” (TD) un kreiso partiju apvienība “Kreisie”, ir pret eiro ieviešanu, bet tikai 37% atbalsta šādu soli, liecina aptauja.

Opozīcijā esošo partiju “Likums un taisnīgums” un “Konfederācija” vēlētāji eiro vērtē vēl negatīvāk – tikai 4% no viņiem vēlas pievienoties eirozonai, bet 95% ir pret eiro ieviešanu.

Pretēji sabiedrības bažām daudzi ekonomisti uzskata, ka pievienošanās eirozonai dotu Polijai ievērojamus ekonomiskus un politiskus ieguvumus, un, būdama eirozonas dalībvalsts, Polija varētu efektīvāk veidot savu ekonomikas pārvaldības sistēmu tā, lai tā spētu labāk reaģēt uz problēmām drošības jomā.

Čehijas prezidents Petrs Pavels nesen nosauca eiro ieviešanu par loģisku nākamo soli, savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks publiski nav paziņojis par centieniem to ieviest, neraugoties uz janvārī popularitāti guvušo dziļviltojumu ierakstu platformā “TikTok”, kas liecināja par pretējo.

Pagaidām Polija nevar pievienoties eirozonai, jo tā neatbilst konverģences kritērijiem, tai skaitā kritērijiem par cenu stabilitāti, stabilām valsts finansēm, valūtas kursa stabilitāti un ilgtermiņa procentu likmēm.

Tikai septiņas ES valstis ir saglabājušas savas nacionālās valūtas: Bulgārija, Čehija, Dānija, Ungārija, Polija, Rumānija un Zviedrija.