“Kolektīvās drošības līgums, kā mēs uzskatām, netika pildīts attiecībā uz mūsu valsti īpaši 2021. un 2022.gadā,” sacīja premjers.

“Mēs to nevarējām atstāt bez ievērības. Raudzīsim, kas būs tālāk,” norādīja Pašinjans.

Vaicāts, vai Armēnijas valdība plāno slēgt Krievijas armijas bāzi Gjumri, Pašinjans atbildēja, ka šis jautājums “nav darba kārtībā”.

Premjers piebilda, ka Kalnu Karabahas konflikta saasināšanās laikā 2023.gadā “Krievijas Federācijas pārstāvis” tieši aicinājis armēņu tautu “gāzt valdību”, savukārt pašu Pašinjanu vairākkārt kritizējuši Krievijas propagandisti.

Kā sacīja Pašinjans, viņu satrauc tas, ka Krievijas militārpersonas ir nolaupījušas mobilizēto Dmitriju Setrakovu, kas bija dezertējis un aizbēdzis uz Armēniju. 

“Mēs nevaram pieļaut nelikumīgas darbības mūsu teritorijā,”

sacīja Pašinjans.

Viņš brīdināja, ka būs sekas, ja Erevānas prasības paliks bez atbildes.

Intervijā Francijas televīzijas kanālam Pašinjans sacīja, ka Azerbaidžāna gatavojas jaunam karam pret Armēniju. 

Pēc viņa teiktā, Baku uzskata, ka mūsdienu Armēnija ir “Rietumu Azerbaidžāna”. 

Pašinjans uzskata, ka Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs “nevēlas noslēgt miera līgumu, kas balstīts uz savstarpēju teritoriālās integritātes atzīšanu, bet plāno sagrābt jaunas teritorijas Armēnijā”.

Iepriekš Armēnijas amatpersonas vairākkārt kritizējušas ODKB, jo laikā, kad notika konflikts ar Azerbaidžānu, tā nav spējusi efektīvi aizsargāt Armēniju.

Šā gada janvārī Armēnijas Drošības padomes sekretārs Armens Grigorjans paziņoja, ka valsts “neko nesagaida” no ODKB, jo iepriekš no šīs organizācijas nav saņemta nekāda palīdzība.

Armēnija arī atteicās 2023. gadā piedalīties divās mācībās un novembrī Maskavā notikušajā ODKB samitā.

Pārējās ODKB dalībvalstis ir Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna.