Spriedze aizsākās, kad baznīcas līderis katolikoss Garegins II aicināja premjerministru Nikolu Pašinjanu atkāpties saistībā ar Armēnijas sakāvi karā ar Azerbaidžānu 2020.gadā.

Trešdien Armēnijas varasiestādes paziņoja, ka ir izjaukušas apvērsuma plānu, kurā bijis iesaistīts arhibīskaps un Pašinjana oponents Bagrats Galstanjans.

Pēdējā konfrontācija izcēlās pēc tam, kad policija ieradās baznīcas vadītāja rezidencē, lai aizturētu vēl vienu augsta ranga garīdznieku – arhibīskapu Mikaelu Adžapahjanu.

Viņš tiek apsūdzēts par publisku aicinājumu gāzt valdību.

Policisti maskās mēģināja iekļūt katolikosa rezidencē, lai aizturētu Adžapahjanu.

Prokurori viņu jau iepriekš bija apsūdzējuši “publiskos aicinājumos ar mērķi sagrābt varu un vardarbīgi gāzt konstitucionālo iekārtu”.

Pēc garīdznieku un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku sadursmes Adžapahjans paziņoja, ka padosies policijai, bet noliedza, ka būtu izdarījis pārkāpumus.

“Tas ir klajš pret mani vērsts nelikumības akts,” viņš sacīja. “Es nekad neesmu bijis drauds mūsu valstij. Patiesie draudi ir valdībā. Es neslēpšos. Es iešu ar viņiem.”

Taču vietējie iedzīvotāji un priesteri aizvēra rezidences vārtus, neļaujot Adžapahjanam pamest telpas un padoties policijai.

Armēnijas drošības dienests paziņoja, ka nosūtīs papildu spēkus, lai aizturētu Adžapahjanu.

Šā mēneša sākumā Pašinjans saasināja nesaskaņas ar baznīcu, apsūdzot Gareginu II, ka viņam esot bērns, un aicinot ticīgos atstādināt līderi no amata.

Tas izraisīja aicinājumus ekskomunicēt Pašinjanu.

Armēnija – pirmā valsts, kas IV gadsimtā pieņēma kristietību kā valsts reliģiju – Armēņu apustuliskajai baznīcai piešķir īpašu konstitucionālu statusu, un baznīcai ir ievērojama ietekme Armēnijas sabiedrībā.