“Uz 2026. gada 1. augustu bruņotais konflikts ar Irānu ir [Aizsardzības ministrijai] izmaksājis aptuveni 38 miljardus dolāru,” teikts bezpartejiskā CBO ziņojumā, atsaucoties uz ASV un Izraēlas 28. februārī sākto uzbrukumu Irānai.

Birojs piebilda, ka atkarībā no vardarbības intensitātes izmaksas var būt no diviem līdz trim miljardiem dolāru mēnesī, ja šis konflikts turpināsies.

Šie skaitļi atspoguļo izmaksas par izlietotās munīcijas un kaujās zaudētā aprīkojuma nomaiņu un pieaugušas izmaksas par degvielu, kā arī citus faktorus, teikts ziņojumā.

Munīcijas nomaiņa līdz 1. augustam izmaksājusi 21,7 miljardus dolāru, un CBO atzīmēja, ka šī ir lielākā Aizsardzības ministrijas izmaksu pozīcija šajā konfliktā.

“Galvenās alternatīvās izmaksas” tomēr ir pretraķešu aizsardzības pārtvērējraķešu krājumu izsmelšana, atstājot ASV ar samazinātiem krājumiem uz vairākiem gadiem.

Salīdzinot ziņotos izdevumus par pretraķešu aizsardzības pārtvērējraķetēm ar kopīgo skaitu, ko iegādājusies Aizsardzības ministrija, var pieņemt, ka ASV “kopš 2025. gada jūnija var būt izmantojusi pusi līdz divas trešdaļas no šīs munīcijas krājumiem,” brīdināja CBO.

Analīze tika sagatavota pēc Kongresa Budžeta komitejas galvenā demokrātu kongresmeņa Brendana Boila un citu demokrātu kongresmeņu pieprasījuma.

Aizsardzības ministrs Pīts Hegsets jūlijā bija aplēsis, ka Irānas karš izmaksājis 37,5 miljardus dolāru.

CBO lēsa, ka Irānas konflikta galvenā ietekme uz ASV ekonomiku ir inflācijas spiediens naftas un dabasgāzes piegāžu traucējumu dēļ. Irāna šajā karā ir atbildējusi, bloķējot Hormuza šaurumu, kas ir kritiski svarīgs naftas piegādēm, un tas izraisījis naftas cenu celšanos.

CBO tagad lēš, ka ASV inflācija nākamā gada pirmajā ceturksnī būs par 0,5% augstāka nekā tika prognozēts februārī, ar to domājot personīgā patēriņa izdevumu cenu indeksu.