Kēnigsbergas apgabalu no visām pusēm ietver NATO dalībvalstis, un alianse var to “noslaucīt no zemes virsas nedzirdētā tempā un ātrāk, nekā mēs jebkad varējām to izdarīt,” ceturtdien Donahjū teikto citējis laikraksts “Defense News”.

Pirmajā “LandEuro” konferencē, ko Vīsbādenē organizēja ASV Armijas asociācija (AUSA), Donahjū iepazīstināja ar plānu “Atturēšanas līnija austrumu flangā”, kas paredz stiprināt alianses sauszemes karaspēka kaujasspējas un militārās rūpniecības savietojamību NATO ietvaros.

Runa ir par sabiedroto sistēmu standartizāciju un koordināciju, galveno uzmanību pievēršot mākoņtehnoloģijām.

Saskaņā Donahjū teikto attiecībā uz Krieviju uzdevums ir atrisināt “masas un impulsa problēmu” iespējamas karadarbības gadījumā.

NATO jau iegādājusies mākslīgā intelekta (MI) platformu “Palantir Maven Smart System”, kas spēj apstrādāt milzīgus datu apjomus un ātri analizēt informāciju, lai palīdzētu armijas pavēlniecībai.

NATO zina, kā ar šīs sistēmas palīdzību izmantot mākoņtehnoloģijas, bezpilota sistēmas un citas operatīvās iespējas.

ASV armija strādā pie tā, lai risinātu ieroču savietojamības problēmas ar alianses partneriem.

Runa ir par pretinieka atturēšanas iespējām uz sauszemes, jo “sauszemes telpa nekļūst mazāk svarīga, tās nozīme pieaug,” uzsvēra ģenerālis.

ASV armija arī strādās pie tā, lai NATO ieviestu kopīgu uzbrukuma un aizsardzības režīma iedarbināšanas sistēmu un kopīgu uguns vadības sistēmu, ko varēs izmantot jebkura no alianses dalībvalstīm.

Vašingtona vēlas, lai tā būtu vienota sistēma ar iespēju izmantot jebkuras NATO valsts personālu un munīciju.